Augulis: valdībai jābūt mērķim radīt 100 darbavietas dienā

Doma laba, tikai nav skaidrs, vai pats A. k-gs saprot kā to realizēt. Jau 20 gadus strādāt un maksāt visus nodokļus ir ļoti, ļoti neizdevīgi. Praktiski - pa tukšo. Forši bija šeptēties, izsaimniekot valsts mantu, krāpties ar sertifikātiem, apkrāpt vecus cilvēkus izmānot vņiem zemi, spekulēt ar nekustamo īpašumu, blēdīties caur viltus firmām atmazgājot naudas ārzonās,... Pie kam visi to redzēja un zināja. Esmu pārliecināta par 200% - darba vietas radīsies pašas no sevis zibenīgā ātruma tikko strādāt būs izdevīgi. Valdības vienīgais un galvenais uzdevums ar kuru tā netiek galā - sakārtot nodokļus un atbildību, lai strādāt būtu izdevīgi. 70% no mūsu algām aiziet nodokļos un veikalā vēl atņem PVN ( no katras preces 21% atkal projām ), bet par visiem pakalpojumiem nupat jau jāmaksā - ārsts, skola, bērnudārzs ,. - viss par maksu. Izraēlā ir kibucu - kaut kas līdzīgs komūnai, kurā cilvēki dzīvo un strādā bez naudas. Bet pat tur gan ārsts, gan izglītība tiek nodrošināta no kopējiem līdzekļiem.

Vispirms, Auguli, noskaidro, ko vispār Eiropa atļauj Latvijai ražot, lai tūlīt pēc darba vietu radīšanas tās nebūtu jāklapē ciet! Atkal ražotāji sapirks iekārtu, tehniku, ieguldīs ražošanas uzsākšanā - un čušš! - Eiropa neļauj! Tirgus jāregulē! Tu taču nedomā atkal radīt darba vietas valsts pārvaldē ??!!

Ik dienas būs jauni 100 nevajadzīgu papīru pārcilātāji no viena galda uz otru galdu. DARBS IR JĀMEKLĒ PAŠIEM!

Katram no augstskolas beidzējiem jādod valsts starta kapitāls, lai sāk veidot savu biznesu, nevis jāuzņem bezdarbnieku rindā. Daudzi ar to arī sāktu, bet tagad ne augstskolai, ne valstij vairs nav intereses , kas notiek ar viņu absolventiem. Žēl.

Jā, Valsts nodarbinātības dienests varētu uzskaitīt arī jaunradītās darba vietas, ne tikai brīvās darba vietas. Tad vismaz visiem darba vietu solītājiem būtu redzams viņu vārdu segums. Pirmais būtu Šlesera radītās darba vietas un tā tālāk.

šodien tika paziņots, ka tiks atlaisti vēl 25.000 valsts pārvaldē nodarbināto. Kāda ironija...

Līdz šim gan ap 100 darba vietām dienā drīzāk tika likvidēts..

Gribu vienu no tām 100 darba vietām!!!! Gribu strādāt! Bet ne jau par tiem 100 latiem mēnesī un ne jau ielu slaucīt! Dodiet darbu!!!

Pilnīgi pareizi saka Auguļa kungs! Valdībai tiešām jādomā ne tikai, kā griezt un mazināt, bet daudz svarīgāk ir radīt labvēlīgus apstākļus jaunu darbavietu radīšanai, vispirms jau kā labus apstākļus veiksmīgai uzņēmējdarbībai. Tas ir galvenais darbs, lai valsts attaptos no krīzes.Tas tad arī būs plāns, kā iziet no krīzes un attīstīties. Mazināt ir viegli, bet tā var panākt to, ka drīz valstī paliks tikai valdība un Saeima, bet visi pārējie būs aizbēguši uz ārzemēm, izņemot vien dažus kustēties nespējīgus pensionārus. Nesiet šo ideju tālāk valdībā un Saeimā, Auguļa kungs! Lai veicas !!!

Auguli, tu taču arī esi valdība! Radi !

Kurās jomās mums ir ražotnes ? Ja mums ražošanas nav vispār . Un celtbnieki ir bez darba uz ielas . Ja būs valsts pasūtījums , tad būs darba vietas celtniekiem- privātā uzņēmējdarbība- būvmateriālu noiets- arī privātais bizness. Bet pēc tam ražošana valsts ražošanas uzņēmumos. Kad būs uzcelti !

Latvijai loti labas iespejas ir veidot Partikas razosnas industriju ko varetu 80% eksportet , bet 20% paliktu pasu tirgu , bet si iespeja netiek izmantota jo pec deputatu vardiem mums ta nau vajadziga , ka ari ekologisko energiju razosana , bet tur atkal saeima blauj ka vajag stipinat atiecibas ar Krieviju taka labak energiju iepirkt neka razot pasiem un to tirgot citiem , tas pats ar kugbuvniecibu , varetu razot no luksus jahtam lidz kara kugiem , bet atkal si ispeja netiek izmantota

Tajas jomas tak mums jau ir razotnes! Bez tam, moderna razosana nedod darba vietas lielam daudzumam mazkvalificeta darbaspeka. Moderna razosana visu dara iekartas un ir vajadzigi labi ja paris iekartu darbinataji un apkalpotaji...

Ražotnes vajag būvēt. Sākumā darba vietas būs celtniecībā un būvmateriālu ražotnēs, bet pēc tam ražošanā.

var konkretak? Latvijai nav bazes, lai darba vietas raditu tados tempos: tirgus niecigs, darba razigums, inovaciju limenis un konkuretspeja zema, darbaspeka izmaksas augstas...