Azartspēles ir mans hobijs

Citās dienās viņu mājās aizved personīgais šoferis ar sudrabotu audi. Viena no šādām "spēļu" dienām ir arī 22.augusts, lietaina piektdiena. Vēl darba laikā, puspiecos, V.Andrējeva iznāk pa Ekonomikas ministrijas durvīm, kur atrodas arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas telpas, un dodas uz Krišjāņa Barona ielu. Pretim Leļļu teātrim spēļu zāle Olympic. Tā izrādās V.Andrējevas gala mērķis. Spēļu zālē, pārsēžoties pie dažādiem automātiem, regulatore pavada nepilnu pusstundu. Krāsaini ņirbošajos aparātos pazūd dažādas vērtības banknotes. V.Andrējeva stāsta, ka šāda spēlēšana viņai palīdz relaksēties pēc saspringtā un stresa pilnā darba. Bijusī Finanšu ministrijas valsts sekretāre pēdējos trīs gadus ir Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes priekšsēdētāja. Viņas un pārējo četru padomes locekļu galvenais uzdevums ir kontrolēt tādus lielos monopolus kā Latvijas gāze un Latvenergo un valsts mērogā noteikt cenas gāzei, elektrībai, pasta un telekomunikācijas pakalpojumiem. Jau gadu valsts regulators uzrauga un apstiprina cenas arī Rīgas pašvaldības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem. Pagājušajā nedēļā valsts regulators apstiprināja Rīgas siltuma tarifa kāpumu par gandrīz 30%. Šis lēmums bija turpinājums gāzes cenu kāpumam, ko tas pats regulators apstiprināja vasarā un kas stāsies spēkā 1.oktobrī. V.Andrējeva uzskata, ka viņas aizraušanās ar azartspēlēm neietekmē viņas lēmumus par sabiedrisko pakalpojumu cenām. "Negribu teikt, ka tas traucē manam darbam. Neatļaujos spēlēt darba laikā, daru to vakaros un neslēpju. Ļoti daudz pazīstamu cilvēku spēlē un tā atpūšas. Mana profesionalitāte nav apšaubāma," norāda pati V.Andrējeva. Likmes nenosauc Kopumā raidījums Nekā personīga un Diena fiksējuši trīs reizes, kad regulatore dodas spēlēt. Viena no tām ir jau minētais 22.augusts, piektdiena. Otrā ir tajā pašā kazino Olympic - 26.jūlijā pulksten trijos naktī no sestdienas uz svētdienu. Trešā - pirms divām nedēļām, 28.augustā. Pulksten 17.30 V.Andrējeva pēc darba paņēma naudu no Hipotēku bankas bankomāta, iegriezās Nordea bankā, bet pēc tam devās uz spēļu zāli Klondaika pie kinoteātra Rīga. Šajā kazino amatpersona uzkavējās gandrīz trīs stundas. Nekā personīga novēroja, ka V.Andrējeva laimēja vismaz 700 latu. Simtos mērāmas varētu būt arī paspēlētās summas, jo automātos pazuda piecu, desmit un divdesmit latu vērtas banknotes. V.Andrējeva stāsta, ka azartspēļu hobijs viņai esot jau gadus piecus. "Man ir vairāki hobiji," skaidro amatpersona, "man ļoti patīk opera, ceļot, teātri. Man ir milzīga Swarovski kolekcija. Man ļoti patīk azartspēles, un nekad to neslēpju. Visi mani draugu zina, kādreiz kopā aizejam." Spēlēt V.Andrējeva ejot, kad ir iespēja un nauda, jo "azartspēles ir ļoti lielas naudas izdošanas bizness". Konkrētas likmes gan viņa nenosauc: "Spēlēju uz visādām. Kādreiz uz lielām, jo tad var ko dabūt." Nezināmi parādi No finansiālā viedokļa V.Andrējeva var atļauties šādu dārgu hobiju. Viņas amatpersonas ienākumu deklarācija rāda, ka pērn regulatores vidējais mēneša atalgojums bija 5000 latu. Baltic Screen izpētījis, ka šo summu veidoja pamatalga vidēji 3500 latu apjomā, plus prēmijas. Pērn V.Andrējeva ik ceturksni par "nozīmīgu personīgo ieguldījumu uzdevumu savlaicīgā un kvalitatīvā izpildē" ar pārējo padomes locekļu lēmumu saņēma prēmijas - kopumā 15 000 latu. No otras puses, V.Andrējevas ienākumu deklarācijas liecina, ka pēdējos trīs gados viņas parādsaistības no 10 000 pieaugušas līdz 105 000 latu. Deklarācijās redzams vien 20 000 latu liels aizdevums, taču, kur tērēta pārējā nauda, deklarācijas neuzrāda. Regulatore apgalvo, ka nauda ņemta no bankas un tērēta dzīvokļa remontam, ceļojumiem un aizdota radiniekiem. Žurnālistiem to ir praktiski neiespējams pārbaudīt. Nav arī zināms, kādu ķīlu V.Andrējeva devusi bankai, jo viņas vienīgais īpašums, no mātes mantotais 80 kvadrātmetru lielais dzīvoklis Valdemāra ielā, nav ar parādu slogu. Noliedz atkarību Uz jautājumu, vai esat atkarīga no azartspēlēm, V.Andrējeva atbild izvairīgi: "Man grūti atbildēt. Varu iet un neiet. Bet man patīk. Domāju, ka kaut kur noteikti tā atkarība rodas." Psiholoģe Jolanta Cihanoviča skaidro, ka azartspēles varētu būt viens no veidiem, kā cilvēks atslēdzas no darba stresa. Līdzīgi kā pēc darba spēlēt datorspēles vai arī kāpt kalnos. Vienlaikus J.Cihanoviča azartspēles nosauc par diezgan bīstamu hobiju un salīdzina ar iešanu "pa naža asmeni. Kamēr jūtamies dzīvē stabili, varam regulāri riskēt - spēlēt azartspēles, lietot alkoholu. Un atkarības nav, bet tikko kaut kas pašķobīsies, ir visas iespējas iekrist". Speciālisti skaidro, ka azartspēļu atkarības noteikšana ir komplekss pasākums, ko grūti izdarīt, neredzot pašu cilvēku. Bijušais spēlmanis Rolands, kurš jau piecus gadus apmeklē anonīmo spēlmaņu pašpalīdzības grupu, stāsta, ka noteicošs ir tests ar divdesmit jautājumiem. Piemēram: vai spēlējat darba laikā, vai spēlēšana traucē attiecībās ar ģimeni, vai nospēlējat vairāk naudas, nekā iepriekš ieplānots utt. Ja atbildes vismaz uz septiņiem jautājumiem ir "jā", var uzskatīt, ka cilvēkam ir atkarība no azartspēlēm. Izmaksas - noslēpums Teorētiski V.Andrējeva vienpersoniski nevar ietekmēt sabiedrisko pakalpojumu tarifus, jo visus lēmumus pieņem kopā ar vēl četriem padomes locekļiem. Taču viņas viedoklim ir būtiska nozīme padomes lēmumu pieņemšanā, un arī padomes darba organizēšanā. Lai pasvītrotu savu neatkarību no politiķiem un monopoliem, regulatora darbinieki vienmēr atsaucas uz metodiku, pēc kuras tiek aprēķināti jaunākie tarifi. Parasti vidēji 80% veido, piemēram, gāzes pamatcena, bet atlikušajos 20% ietilpst Latvijas gāzes administrācijas izmaksas, sistēmas uzturēšana, investīcijas. Pārbaudīt, cik pamatoti ir šie skaitļi, trešajām personām nav iespējams, jo informācija ir komercnoslēpums. Vairāki avoti, kas vēlējās palikt anonīmi, norādīja: iespējamā korupcijas riska zona ir tieši atlikušie 20%, jo regulatoram jāuzrauga, vai patiešām monopoluzņēmumi iztērē naudu ieplānotajām investīcijām un cik pamatoti ir šie tēriņi. Otra būtiska regulatora funkcija ir izšķirt uzņēmumu strīdus, lai veicinātu konkurenci. Pērn ar regulatora līdzdalību beidzot atvērās elektroenerģijas tirgus, kas ļāva Latvijas tirgū bez Latvenergo ienākt arī citiem spēlētājiem, piemēram, Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitasuzņēmuma E.Energy. Pagaidām gan igauņu piedāvājums ir izdevīgs tikai lielajiem elektrības patērētājiem. Neapmierinātību potenciālo elektrības pirktgribētāju vidū izskanējusi par Latvenergo meitasuzņēmumu Sadales tīkli, kas apsaimnieko elektrotīklus. Piemēram, viena no Sadales tīklu prasībām ir uzstādīt skaitītājus par 500 latiem gabalā, lai ļautu izmantot savus vadus. Enerģētikas speciālists Juris Ozoliņš uzskata, ka Latvijas regulators ir pārāk pasīvs tieši enerģētikas tirgus konkurences veicināšanā. "Izvēlētajā modelī regulators faktiski darbojas kā tiesa, kas ir pilnīgi neakceptējami šajā brīdī," uzskata J.Ozoliņš. Ja būs jāaiziet, aiziešu Pati V.Andrējeva padarīto pēdējo trīs gadu laikā regulatorā vērtē atzinīgi, tādēļ arī padomes locekļi sevi tik dāsni prēmēja. Tiesa, šā gada martā regulatora padome pieņēma lēmumu vairs neizmaksāt sev prēmijas. Toties augusi padomes locekļa vidējā alga. Tagad tā ir 5000 latu - tik pat, cik viņi saņēma vidēji mēnesī ar prēmijām. Lielo atalgojumu V.Andrējeva pamato ar milzīgo atbildību un stresu: "Tas ir darbs, kas atņem veselību." V.Andrējeva apgalvoja, ka īpašas attiecības ar monopoliem uzturētas netiekot. Tiesa Nekā personīga rīcībā ir fotogrāfijas, kurās neformālā gaisotnē pie šņabja un vīna glāzes V.Andrējeva pirms trim gadiem kopā ar Latvijas gāzes vadītāju Adrianu Dāvi atzīmē savu iecelšanu galvenās regulatores amatā. Svinībās piedalās arī bijušais cementa rūpnīcas Cemex vadītājs Juris Reisons. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija var atļauties dzīvot lepni, jo naudu saņem nevis no valsts budžeta, bet gan kontrolētajiem monopoliem. Tie maksā 0,2% no apgrozījuma. Speciālisti šādu maksājumu sistēmu vērtē atzinīgi, jo tiek atvieglots valsts budžets. No otras puses, veidojas situācija - jo augstāki tarifi, jo uzņēmumiem lielāks apgrozījums, jo vairāk naudas regulatoram. Pērn regulatora budžets bija 2,4 miljoni latu. Lielākā daļa tērēta algām, prēmijām un telpu uzturēšanai. Regulatorā strādā vidēji 80 cilvēku. Šogad regulatora ieņēmumi būs jau trīs miljoni latu. Salīdzinājumam - Konkurences padomes budžets, ko finansē valsts, ir par trešdaļu mazāks. V.Andrējeva stāsta, ka šogad pirmo reizi padome plāno 300 000 latu atdot atpakaļ kontrolētajiem uzņēmumiem, jo viņiem tik daudz naudas savu funkciju pildīšanai neesot nepieciešams. Ņemot vērā augošos tarifus, regulators valdībai lūdzis samazināt nodevu, ko maksā kontrolētie uzņēmumi. "Ja man no šī darba pēc pirmā termiņa būs jāaiziet, es absolūti neraujos," sakot šos vārdus, V.Andrējevas sejā nepakust ne vaibsts. "Darbu es atradīšu," regulatore ir pārliecināta.