B plānā - mājokļu nodoklis un atteikšanās no būvēm

Taču, saņemot vairākus atgādinājumus un kritiku no ārvalstīm, sākta lielāka ietaupījuma meklēšana.Neoficiāli zināms, ka 175 miljonu meklējumos Finanšu ministrija gatavo jaunu piedāvājumu mājokļu nodokļa ieviešanai. Nav zināms, vai tam pamatā ir kāds no iepriekš valdības atbalstītajiem variantiem un kādus ienākumus varētu nest. Taču Ekonomikas ministrijas priekšlikums par progresīvās likmes ieviešanu netiek izskatīts. Diena jau rakstīja, ka no iepriekš atbalstītā mājokļu nodokļa varianta ar 0,2% likmi valdība plānoja iekasēt 27 miljonus latu. B plāns paredz arī atteikšanos no tiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem, ko valdība vēl nav atcēlusi. Mājokļu nodoklis un atvieglojumu atcelšana veidos lielāko daļu no summas, ko plānots aizlāpīt ar ieņēmumiem.Tomēr 175 miljoni tiks meklēti ne tikai papildu ieņēmumos, bet arī samazinot izdevumus, taču pensijas, skolotāju algas un izdevumi medicīnai arī taupīgākajā budžeta plānā paliek kā neaizskaramie izdevumi. Netiek spriests arī par PVN likmes paaugstināšanu, sociālā nodokļa paaugstināšanu vai progresīvā ienākuma nodokļa ieviešanu, Dienai neoficiāli pastāstīja avoti. Taču tie izdevumi, no kuriem plānā B valsts varētu atteikties, ir saistīti ar dažādu ēku un infrastruktūras objektu, piemēram, ceļu un tiltu, remontu vai būvniecību. Iepriekš visvairāk diskutēts par Nacionālās bibliotēkas jaunās ēkas būvniecības apturēšanu. Nākamgad tās būvniecībai nepieciešami 26 miljoni latu, taču tās apturēšana nebūtu finansiāli izdevīga, iepriekš uzsvēris finanšu ministrs Einars Repše (JL). Tagad diskusija par Gaismaspils būvniecības apturēšanu atsākta, liecina Dienas rīcībā esošā informācija.Sociālie partneri kā vēl neizmantotu ietaupījuma iespēju min valsts funkciju nodošanu privātajiem uzņēmumiem. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle uzsver, ka diskusija līdz šim par to nav notikusi ministriju pretestības dēļ. Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja Žaneta Jaunzeme-Grende piebilst, ka vispirms uzņēmējiem būtu nododami valsts iestāžu autoparki un citas t.s. atbalsta funkcijas, kā arī jāizvērtē valsts uzņēmumu pārdošana.Lai gan iepriekš valdība paļāvās uz pielaidīgāku aizdevēju attieksmi pret budžeta izdevumu samazināšanu, turpmāk tā var kļūt vēl bargāka nekā patlaban, brīdina arī ziņu aģentūra Reuters. Tā uzsver - ekonomikas atlabšana citviet pasaulē ļauj ES un SVF kategoriskāk pieprasīt no Latvijas solījumu pildīšanu, nebaidoties no tā, ka Latvijas ekonomikas problēmas varētu kaitēt visam Austrumeiropas reģionam.