Balle beigusies

Visskaidrākā uzplaukuma beigu pazīme ir SVF prognozētais 1,5% ekonomiskais pieaugums ASV 2008.gadā. Tas varbūt neizklausās pēc lejupslīdes, taču fonda margināli pozitīvā prognoze galvenokārt atspoguļo pieauguma atlikumu no 2007.gada bez gandrīz nekāda jauna ieguldījuma 2008.gadā. Tas sakrīt ar 2008.gada trim nulles pieauguma ceturkšņiem pēc kārtas. Daudzi apgalvo, ka ASV lejupslīde vairs neietekmēšot pasauli, jo Ķīna esot nomainījusi Ameriku globālās ekonomikas dzinēja lomā. Nav tiesa. Kaut arī Ķīna aug strauji, tās ekonomiskais spēks joprojām ir niecīgs. ASV dod 28% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IK), turpretim Ķīna — tikai 5%. Visa Āzija no Turcijas līdz Ķīnai dod 24% jeb mazāk nekā ASV viena pati. Kaut kad pasaule varbūt vairs nesaķers iesnas, kad ASV nošķaudīsies, taču pašlaik tas ir tālu no patiesības. 21% Ķīnas eksporta un 23% ES eksporta uz valstīm, kuras nav tās locekles, nonāk ASV. Tādējādi ASV lejupslīde velk sev līdzi pasauli. To apstiprina nesenā CESifo World Economic Survey (WES) aptauja 90 valstīs. Pašreizējās ekonomiskās situācijas novērtējumi un prognozes turpmākajiem sešiem mēnešiem ir pasliktinājušās visur. Gan Austrumeiropā, gan Rietumeiropā indekss noslīdēja zemāk nekā Āzijā vai Latīņamerikā. WES rādītāja lejupslīde pēdējos divos ceturkšņos bija viskrasākā kopš 2001.gada, kad pārplīsa vērtspapīru tirgus "burbulis". ASV WES rādītājs tagad ir zemāks par 2001.gada 11.septembra līmeni, tāpat kā Mičiganas patērētāju uzticēšanās indekss. Ilgus gadus ASV ir dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem: ar mājsaimniecību ietaupījumu rādītāju tuvu nullei un investīciju finansēšanu tikai ar ārvalstu līdzekļiem. ASV tekošā konta deficīts, kas līdzinās tīrajam kapitāla importam, 2006.gadā stabili pieauga līdz 811 miljardiem dolāru gadā jeb 6% no IK un bija vislielākais kopš Lielās depresijas. Gadu no gada ASV izdevās pārdot savus aktīvus ārvalstīs un plaši dzīvot savās mājās. Tagad vairs ne. Pasaule ir sapratusi. Bankas visur mācās no rūgtās pieredzes, ka parādi, no kuriem ASV finansēja savu patēriņa bumu, netiks obligāti atmaksāti. Hipotekāros vērtspapīrus, kurus ASV bankām izdevās pārdot pasaulei, nevar salīdzināt ar līdzīga nosaukuma Eiropas vērtspapīriem. Eiropā, it īpaši Vācijā, vērtspapīrs ar hipotekāro segumu (Pfandbrief) ir ārkārtīgi drošs, jo bankas parasti finansē ne vairāk kā 60% no mājas vērtības. Turpretim ASV šādi vērtspapīri ir kā loterijas biļete. ASV bankas finansē līdz 100% mājas vērtības, dažreiz pat vairāk, un paaugstināta riska hipotekāro kredītu tirgū aizdevumus izsniedz pat cilvēkiem bez darba un ienākumiem. Daudzas Eiropas bankas varbūt nebija to sapratušas, tomēr izvairījās atklāt šīs šaubīgās investīcijas savās bilancēs. Tā vietā tās izvietoja šīs investīcijas atzaros valstīs ar zemiem nodokļiem. Tagad šie atzari uzrāda milzīgus zaudējumus, kas jāsedz galvenajām bankām, no kurām dažas ir novestas uz bankrota robežas. Šopavasar nepieciešamās norakstītās summas būs redzamas gada bilancēs, taču visa patiesība kļūs zināma tikai pēc 2008.gada bilances publicēšanas 2009.gada pavasarī. Tā kā amerikāņu vērtspapīri ir zaudējuši savu pievilcīgumu, ir kritušās to cenas. Tas nozīmējis cenu lejupslīdi aktīviem, kas izteikti dolāros, vai arī dolāriem, kas izteikti citās valūtās. Ar inflācijas korekciju dolāra vērtība attiecībā pret eiro tagad ir gandrīz tikpat zema, kāda tā bija attiecībā pret Vācijas marku 1992.gadā, kad Vācijas atkalapvienošanās rezultātā sabruka Eiropas valūtas sistēma. Māju cenas ASV arī krītas paātrinātā tempā, daudzviet par vairāk nekā 10% gadā. Cenas vērtspapīriem ar hipotekāro segumu tirgū ir slīdējušas uz leju līdz ar māju cenām. Tikai ASV biržā cenas saglabājušās relatīvi stabilas. Taču tas ir tikai laika jautājums, pirms arī tās sāks kristies. Galu galā Standard & Poor"s ASV cenas un peļņas attiecības rādītājs joprojām ir augstāks par tā ilgtermiņa vidējo rādītāju un 2007.gadā bija 26.84 salīdzinājumā ar 16.31, kas ir ilgtermiņa vidējais rādītājs kopš 1881.gada. Šis aktīvu sabrukums ir iespējamās lejupslīdes iemesls. Pirmkārt, patērētājiem, saduroties ar stingrākiem kreditēšanas noteikumiem un māju vērtības samazināšanos, būs jāierobežo tēriņi, tādējādi palēninot ASV ekonomiku un ietekmējot visas valstis ar pasaules tirdzniecības starpniecību. Otrkārt, tā kā bankas zaudē ievērojamu daudzumu pašu kapitāla — pēc aplēsēm zaudējumi sasniedz 300 miljardus un vairāk —, nepieciešamība saglabāt minimālu pašu kapitāla un parādu attiecību piespiedīs tās samazināt aizdevumus biznesa struktūrām, kaitējot investīciju pieprasījumam. Tiesa, ASV Federālo rezervju banka ir mēģinājusi nepieļaut lejupslīdi, samazinādama procentlikmes. Taču tā nevar nodrošināt bankas ar jaunu pašu kapitālu un novērst kredītu deficītu. Daudzsološāks ir ASV Kongresa nesen veiktais nodokļu samazinājums par 150 miljardiem dolāru. Tā kā tas veido 1% no ASV IK, tas katrā ziņā ir liels. Redzēsim, vai ar to pietiks, lai kompensētu māju īpašniekiem zaudējumus, ko rada lejupslīdošās mājokļu cenas, un novērstu gaidāmo lejupslīdi. Taču, lai arī kas notiktu, balle ir beigusies. * Hanss Verners Zinns, Minhenes universitātes ekonomikas un finanšu profesors, IFO Institute prezidents Publicēts sadarbībā ar Project Syndicat