Baltijas jūras samitā gaida arī Barrozu

Ārlietu ministrija gan pagaidām nav saņēmusi informāciju par konkrētu Francijas pārstāvi. Francija nav Baltijas jūras valstu padomes locekle, taču tās interese par BJVP pieredzi ir liela, jo Francija piedalās citā Eiropas Savienības reģionālās sadarbības grupā – Vidusjūras savienībā.Pēc ĀM sniegtās informācijas, no valsts budžeta samita organizēšanai tiks tērēti 250 000 latu.Jau ziņots, ka uz samitu uzaicināja Vācijas kancleri Angelu Merkeli, tomēr viņas vietā samitu apmeklēs vicekanclers un ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.Ielūgumu uz samitu nosūtīja arī bijušajam Krievijas prezidentam, šībrīža premjeram Vladimiram Putinam. Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs sarunā ar premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC) iepriekš apstiprināja, ka šis jautājums “ir Vladimira Putina dienaskārtībā”, taču gala lēmums vēl neesot pieņemts. Neoficiāli I.Godmanim tomēr tika apstiprināts – “iespējamība, ka V.Putins piedalīsies samitā ir visai liela”, teica I.Godmaņa preses sekretārs Edgars Vaikulis. Ar samitu noslēgsies Latvijas prezidentūra Baltijas juras valstu padomē (BJVP), kas ilgst no 2007.gada 1.jūlija līdz 2008.gada 30.jūnijam. No Latvijas prezidentūru BJVP pārņems Dānija.Samits pulcēs Latvijas, Dānijas, Igaunijas, Islandes, Krievijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas, Zviedrijas valdību pārstāvjus un Eiropas Komisijas pārstāvi, kas lems par reģiona nākotni un Baltijas jūras valstu padomes reformu. Reformas deklarācijas balstās uz piecām ilgtermiņa sadarbības prioritātēm – vide, enerģētika, izglītība un kultūra, ekonomiskā attīstība un civilā drošība, kā arī organizatoriskām pārmaiņām BJVP.Latvija savas prezidentūras laikā par reģionālās sadarbības galvenajiem mērķiem izvirzīja reģiona konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, uz kuriem tiek balstītas Latvijas prezidentūras galvenās prioritātes: izglītība, enerģētika un civila drošība.