Ja paskatās uz fonda ekspertu piedāvāto tabulu (t.s. slikto kredītu īpatsvars kopējā aizdevumu masā citu valstu piedzīvotajās krīzēs), jāsecina, ka vismaz pagaidām vēl esam viegli tikuši cauri. Jo iepretim Latvijas 20% 2010. gadā ir tādi skaitļi kā 85% Bulgārijā 1996. gadā, 65% Ukrainā 1998. gadā, 45% Ekvadorā 1998. gadā utt.
Aplūkojot dažādu valstu pieredzi jautājumā, kā tieši valsts var piedalīties privātā sektora parādu restrukturizācijā, redzam, ka citviet valstis iejaukušās aktīvāk, tomēr fonda eksperti norāda, ka Latvijas gadījumā ierobežojošais faktors bijis valdības finansiālās iespējas. Kopumā fonda pētnieki Latvijas valsts reakciju uz problēmu vērtē kā adekvātu, tiesa, norāda, ka parādu restrukturizācijas pieredze vēl ir neliela un nav zināms, vai izveidotā sistēma izturētu parādnieku ienākumu tālāku samazināšanos.
Tomēr fonds norāda, ka maksātnespējas process Latvijā joprojām ir smagnējs, it sevišķi, ja salīdzina ar citām valstīm. Laika izteiksmē tas ir trīs gadi, savukārt Lietuvā 1,5 un OECD valstīs vidēji 1,7 gadi; procedūras izmaksas (procentos no nekustamā īpašuma vērtības) Latvijā ir 13%, Igaunijā un OECD - 9, Lietuvā - 7 procenti utt. Tāpēc fonds iesaka turpināt reformas, sākot ar tiesu izpildītāju un maksātnespējas administratoru atlīdzības samazināšanu, tiesu «caurlaides» palielināšanu un valsts nodevu samazināšanu.
Fonda eksperti, balstoties uz citu valstu pieredzi, prognozē, ka privātā sektora parādsaistību restrukturizācijas process risinās 4-5 gadus, kas izklausās diezgan optimistiski, jo pētnieki objektīvi nav ņēmuši vērā tādu jaunu parādsaistību formu kā komunālie maksājumi, kas situāciju varētu padarīt sarežģītāku.