Banku augstskola piedāvā ontopsiholoģiju, nezinot, ko tā māca

Kriķis uz Dienas telefona zvaniem vairs neatbildēja. "Neatceros, kas notika tajā sēdē," runātīgāka nebija arī viņa vietniece Veneranda Grišāne, kas arī lēma par ontopsiholoģijas iekļaušanu studiju programmā pagājušā gada sākumā. V.Grišāne nezinot, kas ir ontopsiholoģija, jo "mani neinteresē kas tāds". Gan D.Kriķis, gan V.Grišāne ir locekļi BA augstākajā institūcijā — Senātā, kas lemj, kādus lekciju kursus iekļaut augstskolas programmā. Diena jau rakstīja, ka kopš pagājušā gada rudens BA piedāvā jaunu programmu Uzņēmumu vadīšana radošajās industrijās, kurā kā obligātais priekšmets iekļauta akadēmiskajā vidē nezināmā un neatzītā ontopsiholoģijas mācība. Par šīs mācības idejisko tēvu sevi dēvē itālis Tonīno (sevi sauc par Antonio) Menegeti, kurš ar ontopsiholoģiju pelna naudu, uzstājoties ar lekcijām, pārdodot grāmatas un privāti konsultējot uzņēmējus. Latvijā akadēmiskajā vidē par ontopsiholoģiju zināms maz. Informācijas nav arī pašai BA, kura ir vienīgā Dienai zināmā valsts augstskola Eiropā, kas piedāvā šo mācību. Speciāliste ontopsiholoģijā ir vien izglītības ministres padomniece Ņ.Linde, kas vienlaikus ir programmas direktore jaunajai BA programmai, kurā pati arī lasa ontopsiholoģijas lekcijas. Ņ.Linde ir arī aktīva Menegeti mācības piekritēja un pēdējos gados devusies vismaz divos valsts samaksātos komandējumos uz Krieviju, lai apmeklētu Menegeti uzņēmuma FOIL organizētus seminārus. Komandējuma izmaksas pārsniedza 2000 latu. Izglītības ministre T.Koķe savai padomniecei par šiem komandējumiem paskaidrojumus neprasīšot, jo neesot laika. "Nemāciet mani, kā strādāt. Mums ir pārāk daudz pienākumu," paaugstinātos toņos Dienai norādīja T.Koķe. Viņa arī neplāno interesēties par BA mācību programmu, jo bieži akadēmiskajā vidē bijuši gadījumi, kad jaunās idejas sākotnēji netiek pieņemtas. "Tādēļ es ieteiktu būt atturīgiem un nogaidīt," rosina T.Koķe.Dominē ontopsiholoģija Nogaidīt nevēlas BA studenti, kam šī programma izmaksās 9000 eiro. "Mani jau kopš pirmās lekcijas nepameta sajūta, ka notiek kas dīvains," stāsta šīs programmas studente režisore Antra Cilinska. Mulsinājis, ka "dominē ontopsiholoģija un viena ārzemju pasniedzēju grupa, kas nav akadēmiska," — tā A.Cilinska. Diena jau rakstīja, ka pasniedzēju vidū ir četri ārzemnieki no Itālijas un Brazīlijas, kas visi padziļināti apguvuši ontopsiholoģiju ar Menegeti saistītās iestādēs un BA vairāku lekciju kursu lasīšanai tika piesaistīti caur Menegeti firmu FOIL. Ārzemju pasniedzējiem pašiem ir tikai bakalaura izglītība. Programmas studenti gan līdz šim domāja, ka ārzemju pasniedzēji ir ar doktora grādu, jo lekcijās cits citu uzrunāja šādos titulos, stāsta A.Cilinska. Akadēmiskajās programmās pasniedzējs ar bakalaura izglītību nedrīkst mācīt maģistrantus, taču šī ir profesionālā maģistrantūras programma, tādēļ lekcijas lasīt var arī pasniedzēji pat bez augstākās izglītības, Dienai norādīja programmas direktore Ņ.Linde. Pietiekot, ka viņi ir savas jomas speciālisti. BA jaunās programmas liktenis varētu izšķirties nākamajā pusgadā, kad tai būs jāsaņem akreditācija. Pirms mācību gada sākšanas Izglītības un zinātnes ministrijai pakļauta komisija programmai izsniedza licenci. Atbildīgā ministrijas ierēdne Gita Rēvalde iepriekš skaidroja, ka licences izsniegšana ir formāls darbs, kur programmas saturs netiekot vērtēts. "Tas neatbilst īstenībai," iebilst Augstākās izglītības padomes vadītājs Jānis Vētra. "Mums iepriekš bijis pietiekami daudz gadījumu, kad ir lieli strīdi par programmas saturu," atceras J.Vētra. Arī ministre T.Koķe norāda, ka licencēšanas komisijai bija jāvērtē arī saturs. Iespējams, ierēdņi savu darbu veica pavirši. Diena pārliecinājās, ka komisijai iesniegtajos dokumentos viena ārvalstu pasniedzēja CV izglītība vispār nav norādīta. T.Koķe noliedz, ka licencēšanas komisija būtu pievērusi acis tāpēc, ka programmas vadītāja ir viņas padomniece Ņ.Linde. Studenti dumpojas "Mēs droši vien runāsim ar rektori par attiecīgo priekšmetu nomaiņu, jo latviešu pasniedzēju lekcijas ir labas," spriež A.Cilinska. Samaksāta arī daļa mācību maksas — 2000 latu. "Varēja jau piedāvāt ontopsiholoģiju kā jaunu piegājienu, taču kādēļ tad nemāca arī tradicionālos, lai varam salīdzināt," domā A.Cilinska. Dienas mēģinājumi akadēmiskajā vidē atrast neitrālu ekspertu, kas izskaidrotu Menegeti mācību, cieta neveiksmi. Ne par ontopsiholoģiju, ne arī pašu Menegeti respektablos zinātniskajos izdevumos informācijas nav, tādēļ atzīti nozares eksperti no Latvijas Universitātes pret šo jomu izturas ļoti skeptiski. Pieejamā informācija un grāmatas ir pašu ontopsiholoģijas piekritēju izdotas. Menegeti savos darbos atsaucas uz klīniskiem pētījumiem, bet to apraksti nekur nav atrodami. Ekspertu Dienai neizdevās atrast arī Menegeti dzimtajā Itālijā. "Mēs nelietojam vārdus sekta vai kults, mēs tādas kustības kā ontopsiholoģija saucam par jaunām reliģiskām kustībām," Dienai telefonsarunā skaidroja Itālijas vadošā jauno reliģisko kustību pētījumu centra Cesnur vadītāja vietnieks Pjerluidži Cokatelli. Latvijā Menegeti ontopsiholoģija nav reģistrēta kā reliģiska kustība, toties tā ir nonākusi Drošības policijas redzes lokā.