Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BĢLM) iecerējusi pasūtīt pētījumu, kura uzvarētājs pētīs tās publisko tēlu un izstrādās ieteikumus tēla turpmākai attīstībai. Šis ir jau otrais konkursa mēģinājums - pirmajā publiskā iepirkuma konkursā pieteicās tikai viens pretendents, kurš piedāvāja augstāku summu par 8450 latiem, kurus BĢLM bija gatava atvēlēt. Tagad izsludināta cenu aptauja un pretendents, kurš piedāvās zemāko cenu, arī veiks pētījumu. Jo īpaši šā brīža taupības režīma valstī aspektā par šo konkursu skeptiski noskaņots ir Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), Dienai saka viņa preses sekretārs Edgars Vaikulis. Premjers jau esot uzdevis Valsts kancelejai par 6000 latiem veikt iedzīvotāju aptauju par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem, kas skars visu valsts pārvaldi, nevis tikai kādu atsevišķu valsts iestādi.
Jāatgādina, ka nesen ministrija veica pētījumu par ielu bērniem Latvijā, tam tērējot aptuveni 4000 latu. Skeptiski arī BĢLM tēla pētījuma ieceri vērtē valsts kontroliere Inguna Sudraba: "Ir diezgan absurdi par tik lielu summu, kā sākotnēji norādījusi ministrija, pētīt publisko tēlu, vai tas ir labs vai slikts, un kāpēc." Pēc I.Sudrabas domām, drīzāk valsts iestādei būtu jāizvērtē savas darbības rezultāti, lai tie sasniegtu izvirzītos mērķus, piemēram, lai būtu plašāka audžuģimeņu kustība, lai optimālāk strādātu bāriņtiesas, vai citus.
Paši to nevarot
Pētījuma Bērnu un ģimenes lietu ministrijas publiskā tēla izpēte un ieteikumi stratēģijas veidošanai mērķis ir noskaidrot, kāds ir BĢLM tēls dažādās mērķauditorijās, identificēt būtiskākās komunicēšanās problēmas, kuru dēļ tēls nav optimāls, noskaidrot, kādi uzlabojumi nepieciešami BĢLM darbības jomu, mērķu un uzdevumu komunicēšanā, kā arī noskaidrot, kuri patlaban BĢLM izmantotie komunicēšanas veidi neatbilst mērķauditoriju gaidām un tāpēc būtu jāmaina. Konkursā pretendenti var pieteikties līdz 22.maijam, pētījums būs jāveic laikā no šāgada maija beigām līdz augusta beigām.
Kā Dienai skaidro BĢLM sabiedrisko attiecību departamenta direktors Taivo Trams, konkurss tika izsludināts, "lai noskaidrotu, kā dažādas ministrijas darbībai svarīgas auditorijas uztver ministriju un tās mērķus". Kā piemēru viņš min - jānoskaidro, kā, piemēram, potenciālās audžuģimenes uztver līdz šim īstenotos komunikācijas pasākumus. Tiesa, saskaņā ar noteikto kārtību, ja ģimene vēlas kļūt par audžuģimeni, tad jāveršas vietējā pašvaldībā, to uzdevums ir arī meklēt šādas ģimenes. T.Trams uzsver, ka "pētījums noteikti nav domāts ministrijas tēla spodrināšanai, bet gan, lai saprastu, kā labāk uzrunāt mērķauditorijas". Tiesa, par to vai BĢLM pašlaik ir kādas problēmas ar publisko tēlu, T.Trams neatbild tieši: "Kamēr mūsu rīcībā nav objektīvu pētījuma datu, mēs varam tikai pieņemt un izdarīt pietiekami subjektīvus secinājumus par sava darba rezultātiem."
Jautāts, vai BĢLM sabiedrisko attiecību departamenta darbinieki paši nevar izpētīt publisko tēlu un veidot stratēģijas, T.Trams atbild: "Viņiem nav atbilstošu resursu un nepieciešamo zināšanu šāda apjomīga socioloģiskā pētījuma veikšanai." Jānorāda, ka BĢLM sabiedrisko attiecību departamentā strādā seši cilvēki - četri referenti, direktora vietniece un direktors. Salīdzinājumam - Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas nodaļā strādā trīs referenti un nodaļas vadītāja.
Godmanis grib pētīt lētāk
Par BĢLM iecerēto pētījumu Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docents Miervaldis Mozers teic - no vienas puses, tā ir profesionāla pieeja, ka ministrija kā celmlauži vēlas izpētīt savu publisko tēlu. "Taču no otras puses - tas var nest līdzi lavīnu - par nodokļu maksātāju naudu ļoti daudzas valsts un pašvaldību iestādes var sākt pasūtīt šādus pētījumus," viņš norāda. M.Mozeram esot grūti iedomāties pētniekus, kas varēs uzreiz iedziļināties, kā tik specifiska joma kā "bērnu lietas" korelē ar BĢLM publisko tēlu. M.Mozers arī ir izbrīnīts, kādēļ BĢLM sabiedrisko attiecību speciālisti paši nevar izpētīt BĢLM tēlu. "Tēls taču ir jāveido pašiem. Tas pētījums ir kā kursa darbs, ko augstskolā veic divi trīs cilvēki. Ja ministrijas darbinieki nav tik kvalificēti, tad no viņiem jāatvadās," viņš saka.
Par BĢLM iecerēto pētījumu izbrīnīts ir arī premjera runasvīrs E.Vaikulis, kurš uzreiz piemin I.Godmaņa rīkojumu par Valsts kancelejas iecerēto pētījumu. Ministrijas esot aicinātas iesniegt interesējošos jautājumus šim pētījumam, lai iedzīvotāju aptaujas veidā noskaidrotu sabiedrības viedokli par tai vitāli svarīgiem jautājumiem. E.Vaikulis pieļauj, ka BĢLM speciālisti, iespējams, nav sava pētījuma ieceri saskaņojuši ar bērnu un ģimenes lietu ministru Ainaru Baštiku (LPP/LC)."Jo ministriju politiskā vadība ir informēta par Ministru prezidenta rīkojumu," piebilst E.?Vaikulis. Kā noskaidroja Diena, A.Baštiks BĢLM publiskā tēla pētījumu atbalsta.
***
Viedoklis
Ainars Baštiks, bērnu un ģimenes lietu ministrs (LPP/LC)
Līdz šim mēs ar audžuģimenēm, jauniešiem un viņu organizācijām, adoptētājiem un citām mums svarīgām auditorijām esam runājuši, vairāk balstoties uz savu profesionālo viedokli un izjūtām. Ir svarīgi, lai mēs savas auditorijas varētu aizsniegt un iesaistīt pēc iespējas efektīvāk - tieši tādēļ ir nepieciešams objektīvs skats no malas, savas jomas profesionāļu - sociologu - padoms. Esmu pārliecināts, ka darbības, kas pamatotas objektīvos datos, dos vēl labākus rezultātus mūsu kopējā darbā