Pirms diviem gadiem izskanējusī iecere izveidot vienotu traumu reģistru, lai izdarītu nopietnus secinājumus par sliktās statistikas iemesliem, palikusi domu līmenī
Paklupts, skraidot ar bērniem pagalmā, ne tā pagriezta kāja, spēlējot bumbu lauzta roka, ezerā uz stikliem sagrieztas kājas - tie ir tikai daži no bērnu traumatisma gadījumiem, ar ko vasarā vairāk nekā citos gadalaikos sastopas Latvijas mediķi. Tomēr šādu gadījumu skaits - aptuveni 900 ceļu satiksmes negadījumos cietušu bērnu, ap 600 dzīvnieku sakostu u.c. - mūsu valsti ierindo vienā no pirmajām vietām Eiropā attiecībā uz bērnu traumatismu. Kā to mainīt, atbildes pagaidām nav.
101 gadījums, kā traumēties
"Bērnu traumatisma pieaugumu mēs sākam izjust jau no aprīļa beigām un maija sākuma, kad laika apstākļi uzlabojas, skolās samazinās mācību apjoms un bērni sāk vairāk laika veltīt dažādām izklaidēm," saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts Jānis Upenieks. Ziemā traumpunktā nonāk ap 50, 60 bērnu, bet vasarā šis skaits sasniedz 100. Bez jau tradicionālajiem lūzumiem, sastiepumiem, mežģījumiem, sasitumiem, apdegumiem, auto traumām vasarā nāk klāt dažādas velotraumas, dzīvnieku kodumi, peldēšanās traumas u.c.
Spēlējoties ar draugiem, sportojot vai kā citādi atpūšoties bērni parasti nedomā par to, ka traumas gadījumā daudzi vasaras prieki ies secen. Ar traumu parasti nosēdēt mierā ir visgrūtāk. Atveseļošanās laiks, pēc J.Upenieka teiktā, ir atkarīgs gan no traumas nopietnības, gan bērna vecuma. "Ja tas ir parasts sasitums vai virspusēja trauma, tad paiet pāris nedēļu, līdz izzūd visi simptomi un bērns ir gatavs atgriezties iepriekšējā dzīves ritmā. Ja tas ir saišu sastiepums, tad ir pat gadījumi, kad sāpes un diskomforts saglabājas pāris mēnešu. Ja tas ir lūzums, tad tas ir vismaz mēnesis, kamēr kāja ir ģipsī, un vēl rehabilitācijas periods, kas var aizņemt no pusgada līdz pat gadam," stāsta J.Upenieks.
Viņš necer, ka traumatismu kādreiz izdosies pilnībā izskaust, jo "pat tad, ja mēs bērnu piesietu pie gultas, viņam ir 101 veids, kā gūt traumu", tomēr aicina vecākus lielāku vērību pievērst bērnu brīvā laika pavadīšanai. Ja runa ir par peldēšanos, neļaut bērniem to darīt nepārbaudītās ūdenstilpēs, neļaut lēkt uz galvas. Sabiedrības veselības aģentūra savukārt aicina vecākus neaizmirst par dažādu drošības līdzekļu iegādi. Piemēram, līdz ar velosipēda, skrituļslidu vai skrituļdēļa iegādi parūpēties arī par ķiveri, ceļgalu un elkoņu sargiem.
Vajadzētu kaut vai kampaņu
Jāatgādina, ka pēc tam, kad 2005. un 2006.gadā tika publiskoti vairāki starptautiski pētījumi par bērnu traumatismu un Latvija tajos bija ierindota vienā no pirmajām vietām, Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BĢLM) ierosināja valstī izveidot vienotu traumu reģistru. Tas ļautu reģistrēt un apkopot visus traumatisma gadījumus, izanalizēt apstākļus, kādos savainojumi gūti, un izdarīt secinājumus, lai līdzīgus gadījumus novērstu. Tika pat izveidota desmit cilvēku darba grupa, taču vismaz pagaidām čiks vien ir iznācis. Kā skaidro BĢLM sabiedrisko attiecību pārstāvis Taivo Trams, reģistrs joprojām nav izveidots, jo "kā parasti, nav nepieciešamās kapacitātes projekta īstenošanai un nav arī centralizētās informācijas sistēmas". T.Trams gan arī teic, ka diez vai tas viss darbojoties, jo jau tagad vērojama nespēja sastrādāties mediķiem un sociālajiem dienestiem gadījumos, kad ir aizdomas par pret bērniem vērstu vardarbību.
Tam, ka šādu reģistru nevarētu izveidot jau tagad, nepiekrīt Latvijas Bērnu fonda prezidents Andris Bērziņš un pieļauj, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komitejā viņi varētu jau tuvākajās nedēļās šo jautājumu pārrunāt, lai saprastu, kas līdz šim izdarīts un kas darāms. A.Bērziņš pieļauj, ka šajā sakarā būtu lietderīgi īstenot kaut vai kādu kampaņu, kurā aicinātu pieaugušos pieskatīt bērnus. "Par dzeršanu un braukšanu, smēķēšanu, par motociklistiem ir bijušas dažādas kampaņas, taču par šo jautājumu nevienas," saka A.Bērziņš.