Viena no Valsts prezidenta darbības pamatjomām ir ārlietas. Te nu jāsecina, ka Bērziņš Rīgas pilī, protams, ar nosacījumu, ka nepieklust vai savu viedokli nemaina, var radīt novitātes. 1. Viņš kritiski vērtē pilnvaru «aizplūšanu» Eiropas Savienībā no dalībvalstīm Briseles struktūru virzienā, attiecīgi iestājas par dalībvalstu lielāku patstāvību. 2. Viņš visai skeptiski vērtē izredzes vienā no NATO svarīgākajām militārajām operācijām - Afganistānā. Lai cik tas izklausītos pretēji «oficiālajam viedoklim», patiesībā tas nav nekas ķecerīgs un Latvijai neērtu reakciju no sabiedroto puses neradīs. Jo līdzīgi izsakās gan Lielbritānijas, Vācijas, Slovākijas u.c. vadoši politiķi, un kādēļ tad Latvijai būtu jākautrējas. Tiesa, jācer, ka, nonākot prezidenta amatā, Bērziņš kārtīgi apsvērs, vai ir vērts dalīties ar tādām atklāsmēm, ka viņš, lūk, cilvēciski ļoti negatīvi vērtē Osamas bin Ladena nogalināšanu. Kas atļauts ierindas deputātam, tas...
Eksbaņķierim ir arī vairākas atziņas par ekonomiku. 1. Viņaprāt, Latvija ne vienmēr Eiropas Savienības fondus ieguldījusi jēdzīgi - attiecīgi te būtu nepieciešamas reformas. 2. Ja valsts tik daudz runā par atjaunojamo energoresursu lomas palielināšanu, tad tai aktīvāk jāiesaistās šīs nozares attīstībā. Cik noprotams, Bērziņš uzskata, ka vietējie privātuzņēmēji objektīvi ir pārāk nelieli, lai dotu jūtamu impulsu, un dod mājienu par valsts Latvijas valsts meži izskatā «pieslēgšanos». 3. Var noprast, ka kandidātam ir pretenzijas pret Latvijas Bankas monetāro politiku. Te, protams, var iebilst un diskutēt, tomēr «balta lapa» Bērziņš nav. No viņa izteikumiem var arī nojaust, ka viņš pārāk necer pretēji savam sabiedrotajam Lembergam, ka Latvijai varētu izdoties kaut kā pierunāt aizdevējus mainīt spēles noteikumus mums patīkamākā virzienā, attiecīgi prasīto konsolidāciju nāksies vien veikt.