Ministrs intervijā aģentūrai BNS teica, ka atklāts KNAB priekšnieka meklēšanas process varot izpausties ne tikai kā konkurss, bet arī citā formā.
Daļa izskanējušo pretargumentu šai instrukcijai ministram liekas populistiski, tomēr kā vienu no nopietnākajiem pretargumentiem esot dzirdējis to, ka instrukcija neparedz, ko darīt premjeram, ja Nacionālās drošības padome vai ģenerālprokurors atzīst, ka viens vai otrs kandidāts neatbilst prasībām.
Ministrs piekrīt tam, ka instrukcija šādā gadījumā nepasaka, kā rīkoties, tomēr Bērziņam esot grūti iedomāties, kādiem pretargumentiem jābūt premjeram, lai viņš virzītu tālāk kādu kandidātu apstiprināšanai, ja Nacionālās drošības padome vai ģenerālprokurors šādu kandidātu neatbalsta. "Es to nevaru iedomāties nedz politiski, nedz tiesiski," sacīja ministrs.
Bijušais KNAB šefs Aleksejs Loskutovs iebildis pret kandidāta vētīšanu Nacionālās drošības padomē, jo tas nav nacionālās drošības jautājums, taču Bērziņš uz to atbildēja, ka padome instrukcijā iekļauta, jo tā saskaņā ar likumu var dot savu viedokli par vienu vai otru jautājumu. Turklāt pēc diskusijām valdībā ir nonākts pie secinājuma, ka kandidāts var tikt vētīts drošības padomē, kurā darbojas Valsts prezidents un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs.
Kaut arī KNAB instrukcijas izstrādē netika pieaicināts, ministrs arī informēja, ka instrukcija esot izsūtīta skaņošanai visām ieinteresētajām pusēm, kas nozīmējot, ka jebkurš dokuments tiekot saskaņots ar kārtības rulli un tām iesaistītajām institūcijām, "kurām ir kaut kas jādara šajā procesā, ir jādod savs viedoklis par šo dokumentu".
KNAB pārstāve Diāna Kurpniece aģentūrai BNS gan teica, ka biroja lietvedībā TM instrukcija nav saņemta saskaņošanai.
Runājot par iespēju noteikt vienotu kārtību arī valsts kontroliera, ģenerālprokurora, SAB vadītāja un citu augstu amatpersonu izvirzīšanai, ministrs atbildēja, ka katras šīs amatpersonas iecelšanas kārtība ir pilnīgi atšķirīga. Iespējams, par vienas vai otras amatpersonas iecelšanas kārtību varētu diskutēt un veikt kādus labojumus normatīvajā regulējumā.
"Bet tam nevajadzētu pieiet vienotā izpratnē, ka ir vairākas amatpersonas, kas ir jāsaliek vienā plauktiņā, un jāvērtē viņu iecelšanas kārtība," sacīja ministrijas vadītājs. TM nevar iejaukties, piemēram, Valsts kontroles darbā. Ja valsts kontroliere redz kādas problēmas priekšnieka iecelšanas procesā, tai ir tiesības par to runāt ar valdību un Saeimu.
Jau ziņots, ka Tieslietu ministrijas izstrādātajā instrukcijā nav paredzēta atklāta konkursa rīkošana uz KNAB priekšnieka amatu, bet kandidāta izvēle atstāta premjera ziņā. Instrukcija paredz, ka premjers izvēlas kandidātu vai vairākus, tad Valsts kanceleja pārbauda, vai kandidāts atbilst KNAB likumā noteiktajām prasībām.
Pēc tam premjers Nacionālajai drošības padomei lūdz sniegt viedokli par kandidātu. Viedoklis arī tiek prasīts ģenerālprokuroram. Pēc viedokļa uzklausīšanas premjers ierosina valdības sēdē jautājumu par kandidāta ieteikšanu Saeimai iecelšanai amatā.