Ceturtdien pārsteigumu nebija, un komisija atbalstīja tieslietu ministra Gaida Bērziņa (TB/LNNK) un Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča izvēli atbildīgajam amatam virzīt S.Strenci. Paredzams, ka Saeima savu lēmumu pieņems nākamnedēļ.
Visticamāk, nākamnedēļ Saeima lems par tiesneses Sandras Strences iecelšanu Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā
Kandidāte-pārsteigums?
Līdz šim savā juridiskajā karjerā S.Strence vairāk nekā desmit pēdējos gadus bijusi saistīta ar Rīgas rajona tiesu: sākumā kā piesēdētāja tiesneses Zaigas Vrubļevskas vadītajā sastāvā, pēc tam kā tiesneša atvietotāja, 1998.gadā apstiprināta par tiesnesi. Kopš 2003.gada līdz šī gada jūnijam S.Strence bija Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja, no kurienes pārnāca uz apgabaltiesu.
"Slikts ir tas karavīrs, kas negrib kļūt par ģenerāli. Ļoti vienkārši. Gandrīz pieci gadi Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājas amatā devuši man pamatu uzskatīt, ka es varētu tikt galā arī ar šo darbu," tā S.Strence skaidro savu izvēli pieteikties RAT vadītāja amatam. Pieteikties šim amatam varēja līdz februārim, kad atklājās, ka uz to pretendē tikai divi kandidāti - tobrīd RAT priekšsēdētāja pienākumus pildošais Juris Stukāns un S.Strence. J.Stukāns tobrīd skaitījās Rīgas Ziemeļu rajona tiesnesis.
Lai gan iepriekš tieslietu ministrs vairākkārt teicis, ka pret J.Stukāna darbu viņam pretenziju neesot, izvēlēta tomēr tika S.Strence. Šis lēmums ir tieši G.Bērziņa un I.Bičkoviča atbildība, jo komisijā, kas izvērtēja amata pretendentus, abi kandidāti atzīti par līdzvērtīgiem. Tieslietu ministrija (TM) neatklāj, kā lēmis katrs komisijas loceklis, taču neoficiālā kārtā Dienai zināma versija, ka balsis sadalījušās vienādi. J.Stukāna pusē it kā bijuši Tiesu administrācijas un AT pārstāvji, bet par S.Strenci balsojuši visi TM pārstāvji komisijā, tajā skaitā ministra biroja vadītāja.
Aktīvā ideāliste
S.Strences pirmā augstākā izglītība ir medicīniskā, kādu laiku viņa nostrādājusi ātrajā palīdzībā, taču darbu bijis ļoti grūti apvienot ar mazo bērnu audzināšanu. Juridisko izglītību S.Strence ieguvusi divos piegājienos - sākusi studēt padomju laikos, pēc tam "ilgu laiku mans virsuzdevums šajā dzīvē bija -- divu dēlu māte". "Kad bērni jau bija paaugušies, es varēju vairāk pievērsties sev: atjaunoju studijas, pabeidzu augstskolu," stāsta S.Strence.
Tad no pašvaldības nācis piedāvājums kļūt par tiesas piesēdētāju, kas S.Strencei šķitis interesants, tāpēc viņa piekritusi. "Man ļoti paveicās, ka es tiku piestiprināta tiesneses Zaigas Vrubļevskas sastāvam, jo viņa patiešām iesaistīja piesēdētājus lietas spriešanā. Ja piesēdētāji bija juristi vai topošie juristi - kā es, mums lika studēt lietas, pirms gājām zālē, bija aktīvi jāpiedalās lietas iztiesāšanā," stāsta S.Strence.
Tas novirzījis S.Strences domas par tiesneses karjeru, lai gan sākumā nebija pārliecības, vai varēšot šo atbildīgo darbu veikt. Tieši Z.Vrubļevskas atbalsts licis tam noticēt. Interesanta sakritība, ka, atnākot uz RAT, S.Strences lietvedībā nonāca arī viņas draudzenes Z.Vrubļevskas, kura martā aizgāja no RAT tiesneses amata, neizskatītās lietas.
"Tur man laikam tas medicīniskais pamats nāk līdzi - es esmu vairāk vērsta uz to, lai palīdzētu citiem neatkarīgi no tā, cik viņiem naudas. Ne vienreiz vien dzīvē par labu esmu dabūjusi pa muti, bet tas nav mainījis manas domas par cilvēci kopumā," nopūšoties stāsta S.Strence, vaicāta, kādēļ neizvēlējās strādāt advokatūrā. Arī Z.Vrubļevska viņai tolaik esot tieši pateikusi: "Ko tu tur darīsi? Tu taču nemācēsi paprasīt naudu!"
Ārpus tiešajiem darba pienākumiem tiesas vadīšanā S.Strence iesaistījusies arī sabiedriskajā darbībā un pati nekautrējoties atzīst, ka allaž bijusi "ideāliste un aktīvs cilvēks". Kopš kļūšanas par tiesnesi viņa ir Latvijas Tiesnešu biedrības biedre, darbojas kā Latvijas Tiesnešu mācību centra padomes locekle un dažādās TM veidotās darba grupās kā eksperte.
Pirms sešiem gadiem S.Strence bija pieteikusies konkursā uz KNAB vadītāja amatu. Pēdējā laikā S.Strences vārds publiski locīts vēl kāda iemesla dēļ - pēc nesena zemes pārdošanas darījuma viņa iekļauta jaunākajā Latvijas miljonāru sarakstā. Pati "tiesnese-miljonāre" gan uzsver, ka šajā amatā turīgāka nav kļuvusi, gluži otrādi: "Tas statuss, ko man tagad piedēvē, man bija, kad es nācu uz tiesu. Manās amatpersonu deklarācijā jau sen varēja redzēt, kādi nekustamie īpašumi man pieder. Ja kādam agrāk nebija ienācis prātā, ka vairāk nekā 42 hektāri zemes Ādažos nozīmē "miljonārs", tās nav manas problēmas.