Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Bezdarba samazinājums pērn bijis noturīgs

Nostiprinoties tautsaimniecības attīstībai, bezdarba samazinājums 2010.gadā bijis noturīgs, Latvijas Bankas mājaslapā jaunāko oficiālā bezdarba statistiku komentē ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.Salīdzinot ar vēsturisko maksimumu 2010.gada martā, reģistrētā bezdarba līmenis līdz 2010.gada beigām bija sarucis par trīs procentu punktiem un reģistrēto bezdarbnieku skaits - par 32 000.

Beidzoties sezonāliem darbiem vasarā, reģistrētā bezdarba kritums rudens mēnešos piebremzējās un kopš oktobra beigām bija nemainīgs, 2010.gadu noslēdzot ar 14,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.O.Krasnopjorovs atgādina, ka saskaņā ar _Eurostat_ datiem Latvijā 2010.gada otrajā un trešajā ceturksnī bija straujākais nodarbinātības kāpums Eiropas Savienībā (ES). Tas bijis iespējams konkurētspējas atjaunošanās dēļ, ko nodrošināja ne tikai cenu un izmaksu kritums, bet arī darba ražīguma pieaugums - rādītājs, kas iepriekš makroekonomiskajā diskusijā bieži tika ignorēts."Lai gan stundu algas krituma ziņā Latvija nav rekordiste, darba ražīguma pieaugums bijis straujākais ES, kas arī noteica strauju Latvijas konkurētspējas atjaunošanos. Darba ražīguma kā tautsaimniecības attīstības cikla apsteidzoša indikatora nozīme ir redzama, gan salīdzinot valstis, gan nozares. Piemēram, lielākais devums nodarbinātības pieaugumā bijis apstrādes rūpniecībai, kurā līdz šim bijis arī straujākais darba ražīguma kāpums," norāda Latvijas Bankas ekonomists.Pēc viņa teiktā, krīzes laikā investīciju kritums neļāva celt uzkrātā kapitāla līmeni, turklāt notika arī ražošanas jaudu izmantošanas intensitātes kritums. Tādējādi darba ražīguma pieaugums tika panākts, galvenokārt paaugstinot uzņēmumu darba organizācijas efektivitāti. SIA _Fontes_ pētījums norādot, ka atalgojumu, tostarp arī prēmijas, arvien vairāk pamato konkrētā darbinieka sniegums, nevis ar produktivitāti tieši nesaistīti rādītāji kā cenu kāpums vai emigrācijas draudi.Centrālās bankas eksperts akcentē, ka 2010.gada trešajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) gada pieaugums bija 3,6%, kas tuvojas ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstības vēlamajam tempam. Jau no 2010.gada sākuma vērojamā tautsaimniecības atkopšanās atspoguļojās nozīmīgā nodarbinātības kāpumā otrajā un trešajā ceturksnī. Tanī pat laikā viņš uzsver, ka par pievienotās vērtības pieaugumu straujāks nodarbinātības kāpums ir neuzturama tendence."Ja vien ekonomikas izaugsme ievērojami nepārsniegs prognozēto, sagaidāms, ka turpmāk nodarbinātības pieaugums kļūs lēnāks. Turklāt nodarbinātības pieaugumu kavēs lielais strukturālais bezdarbs, kā cēlonis ir bezdarbnieku prasmju neatbilstība darba tirgus pieprasījumam. Tā sekas nodarbinātības datos vēl nav redzamas - to varēsim novērot, kad izsīkumam pietuvosies bezdarba cikliskā komponente jeb bezdarbs, kā iemesls ir krīze," pauž O.Krasnopjorovs.Viņaprāt, svarīga loma strukturālā bezdarba mazināšanā ir valsts politikai, kas ietver ne tikai darba meklētāju kvalifikācijas celšanu profesionālās apmācības un pārkvalifikācijas kursos, bet arī bezdarbnieku pašapziņas celšanu un motivēšanu pēc iespējas ātrāk iekārtoties pastāvīgā darbā, kas ļautu maksimālā apmērā izmantot viņu stiprās puses.Jau ziņots, ka pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar novembri, reģistrētā bezdarba līmenis Latvijā nav mainījies un bija 14,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita.NVA uzskaitē 2010.gada decembra sākumā bija 161 816, decembra beigās - 162 463 bezdarbnieki, un bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā palielinājies par 647 cilvēkiem..

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas