Bičkovičs: Neatkarīga tiesa ir sabiedrības patiesais labums

Esmu gatavs pārņemt stafeti no sava priekšteča un turpināt man atvēlēto distances posmu pretim nospraustajam mērķim, līdz kādam citam nodošu tālāk savu pienākumu "kociņu". Manā ceļā nav sagaidāmas krasas virziena izmaiņas vai līkloči, un šajā sakarā izskanējušie apgalvojumi ir tikai spekulācijas, kas lai paliek uz to izteicēju sirdsapziņas. Pieļauju, ka Latvijas sabiedrība varētu saskatīt iespējamas akcentu izmaiņas AT līdzšinējā darbības stilā un metodēs. Es vēlos pildīt AT plēnumā kolēģiem izteikto apņemšanos veicināt lēmumu pieņemšanas demokrātiskumu, paplašinot savstarpēju domu apmaiņu un rēķinoties ar tajā paustiem viedokļiem. Gluži tāpat, iesaistoties diskusijās par tiesu varai ļoti būtiskiem jautājumiem, es vēlētos paust ne tikai savu personisko nostāju, bet pārstāvēt plašāku skatījumu uz šo problēmu. Piemēram, jau ilgāku laiku Saeimā tiek izskatīts likumprojekts "Par tiesu iekārtu", diskutējot arī par iespējamu AT reorganizāciju, un es piedalos atbildīgās apakškomisijas darbā. Tiek piedāvāts vai nu saglabāt līdzšinējo kārtību, kas līdz šim ir sevi labi apliecinājusi un atbilstoši kurai Augstākās tiesas Senāts ir kasācijas instance, bet tiesu palātas - apelācijas instance, vai arī veikt reorganizāciju, mainīt visu tiesu kompetenci un atstāt AT tikai kasācijas instances funkcijas. Diemžēl, šādas reorganizācijas nepieciešamība un lietderība nav iepriekš pietiekami nopietni apspriesta ar tiesnešiem, bet šis jautājums, manuprāt, noteikti ir pelnījis plašāku diskusiju AT tiesnešu vidū, iespējams, pat rīkojot tam īpašu plēnumu. Es turos pie pārliecības, ka visefektīvāk sabiedrības kopējam labumam varu kalpot, pildot savu kolēģu pausto gribu un risinot tos jautājumus, kas ir aktuāli un būtiski tieši AT, nodrošinot taisnīgu, profesionālu un savlaicīgu tiesas spriešanu. Esmu pārliecināts, ka tiesas prestiža celšanai vislabākais un visefektīvākais līdzeklis ir juridiski argumentēti, skaidri formulēti un cilvēciski saprotami nolēmumi. Par šādiem spriedumiem vēlāk nav jātaisnojas un jāskaidrojas - pamatots un saprotams nolēmums ceļ tiesu autoritāti, stiprina sabiedrības uzticēšanos un mazina vēlmi pamācīt, kā "pareizi" būtu izlemjama lieta. Vispārīgi, nekonkretizēti pārmetumi tiesu sistēmai par tās korupciju, kas sabiedrībā tika uzturēti ar juridiski un morāli nekorektiem līdzekļiem, joprojām absolūtam vairākumam tiesnešu ir nepelnīts nopēlums. Turklāt, šādas pārliecības uzturēšana degradē sabiedrības tiesisko apziņu un apgrūtina patiesības noskaidrošanu. Lai gan AT priekšsēdētājam atbilstoši likumam "Par tiesu varu" nav dotas tiešas pilnvaras ietekmēt tiesu sistēmā notiekošo - cīnīties pret negācijām, stiprināt tiesnešu audzināšanas un izglītošanas darbu, tomēr arī no viņa tiek prasīta skaidra un argumentēta nostāja. Tāpēc, ja man tiktu dots uzdevums izskaust korupciju, kas saskaņā ar sabiedrībā izplatītu priekšstatu pastāv tiesu sistēmā, tad es vispirms censtos noteikt skaidru problēmas diagnozi, jo uzdevums ir vispārinātāks, aptuvenāk formulēts, jo grūtāk ir atrast tam risinājumu. Aizdomas par negodprātīgu tiesnešu darbu, kas tiek publicētas presē, patiesībā aptver visai šauru tiesu iestāžu, pareizāk sakot, tajās strādājošo cilvēku, skaitu. Neesmu lasījis, ka kādā laikrakstā, piemēram, Gulbenes vai Dobeles rajona tiesas būtu aprakstītas kā korupcijas pārņemtas iestādes. Ir daudz tiesu, faktiski vairākums tiesu un tiesnešu, kas ar savu darbu ir ārpus jebkādas aizdomu ēnas. Saistībā ar "skandalozām lietām" un "skandaloziem tiesnešiem" masu medijos tiek pieminētas atsevišķas Rīgas pilsētas tiesas. Nesenā pagātnē arī Rīgas apgabaltiesai tika pievērsta īpaša uzmanība, bet te problēma lielā mērā sakņojās tieši nepārdomātā izskatāmo lietu slodzes sadalījumā, un tas radīja dažādi tulkojamas situācijas. Nodrošinot pietiekamu tiesnešu skaitu, šī problēma ir atrisināta. Patlaban ir pārslodzes pazīmes AT palātās, kur rodas agrāk nebijušie lietu uzkrājumi, bet es nedomāju, ka tāpēc pieaugtu korupcijas risks, bet darba kvalitāti gan tas apdraud. Tiesnešu darbam presē izvirzīto pretenziju izvērtējums ļauj man apgalvot, ka nevar runāt par korupciju kā vispārēju sistēmu, pat ne kādā atsevišķā tiesā. Ir tikai dažu tiesnešu negodprātība, kas, protams, ir kā darvas karote. Attiecīgām iestādēm, ja ir pamatotas aizdomas par kukuļņemšanu vai savtīgām interesēm, šādi fakti ir jāatklāj, jāpierāda noziedzīgā rīcība, lai vainīgos var saukt pie atbildības. Aizdomas un mājieni nav juridisks instruments. Arī disciplinārlietu nevar ierosināt "tāpat vien" - ir jābūt konstatētam pārkāpumam. Tieši tāpēc "pašattīrīšanās", ko tiesnešiem uzstājīgi piedāvāja sakarā ar pērnā gada skandālu, nevarēja būt pietiekami efektīvs risinājums. Tiesnešu biedrībai, ko man ir gods vadīt, nepamatoti tiek pārmesta nekritiska attieksme pret negodīgiem tiesnešiem. Patiesībā tā vienmēr paudusi nosodījumu jebkādai kolēģu neētiskai vai negodprātīgai rīcībai, tajā pašā laikā iestājoties pret atsevišķu tiesnešu un tiesu sistēmas kopumā vispārinātu, nepamatotu nomelnošanu. Tāpat kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, arī tiesnesim ir tiesības uz taisnīgu tiesu. Un ir sāpīgi, ja mūsu sabiedrībai vēl jādiskutē par tik elementārām lietām. Cēlonis korupcijai vispirms ir meklējams šo atsevišķo negodprātīgo tiesnešu galvās, nevis žogu trūkumā ap tiesas namu. Ja kāds vēlēsies pārkāpt likumu un tiesneša zvērestu, tad viņš tiksies ar ieinteresētajiem cilvēkiem teātrī, trenažieru zālē, poliklīnikā vai pat savā kāpņu telpā, jo varbūt kaimiņam ir tāda vajadzība. Patlaban mūsu darbā korupcijas riski ir samazināti līdz minimumam. Varētu pat teikt, ka tiesnešu darba labā ir izdarīts maksimālais, arī atalgojuma un pensijas ziņā. To apliecina pretendentu konkurence - uz vakancēm ir rinda, un paviršs, negodprātīgs savu pienākumu veicējs ātri tiek nomainīts. Protams, ir jāturpina apmācība jebkurā tiesu līmenī, jo nereti runa nav par korumpētību, bet par neprofesionalitāti. Sabiedriskā doma tiek kārdināta ar ideju padarīt tiesu varu par ieroci aktuālu politisku problēmu un politiski ekonomisko strīdu risināšanā. Tomēr sabiedrība nav viendabīga, un katrs par to var pārliecināties, kaut vai iepazīstoties ar mediju dažādo nostāju. Tie, kuri šodien grib, lai lieta garantēti tiktu izspriesta viņiem par labu, panāk vienīgi to, ka rīt citi var mēģināt izmantot tiesu pret viņiem. Tāpēc sabiedrībai ir vajadzīga tiesa, ko nedrīkst un nespēj ietekmēt ne līdzjutēju pūļi, ne socioloģiskās aptaujas, ne ietekmīgu personu zvani vai "nacionālās intereses". Tiesneša spēku un autoritāti nosaka tieši viņa atrašanās ārpus politikas, pakļaušanās tikai likumam, pārliecība par likuma taisnīgumu, tāpat objektivitāte un neieinteresētība, ko pieprasa tiesneša ētikas kodeksa kanons. Sabiedrības interesēs ir, lai tiesa spētu būt neatkarīga arī no pašas sabiedrības viedokļa.