Patiesībā 1995.gada Deitonas miera līgums, kas izbeidza Bosnijas karu, tagad pats ir apdraudēts. Šī vienošanās iedibināja valsti, kas sastāv no divām daļām: serbu kontrolētās Serbu Republikas un Bosnijas un Hercegovinas Federācijas, kurā dominē Bosnijas musulmaņi un horvāti. Kaut arī Deitona apturēja bruņoto konfliktu, tā nav izskaudusi abu pušu dziļo savstarpējo naidu. Spriedze pašlaik ir liela, un stabilitāte pasliktinās. Bosnijas valsts ir vāja, un tās vadība ir pārāk savstarpēja naida pārņemta un sašķelta, lai uzņemtos rūpes par savu valsti.
Progress virzībā uz Eiropas Savienību ir apstājies. Miera līguma izpildes starptautiskā padome, kas pārrauga Deitonas līgumu, 2008.gadā izvirzīja prasības likvidēt protektorātu. Šīs prasības nav pārlieku apgrūtinošas un ir nepieciešamas — taču ne pietiekamas, lai valsts funkcionētu bez pašreizējās starptautiskās pārraudzības. Lielākā daļa šo prasību nav izpildītas. Bosnijas līderu nespēja vienoties relatīvi vienkāršos jautājumos liecina, ka viņiem joprojām ir domstarpības par Bosnijas identitātes pamatprincipiem un nākotni.
Cerība uz progresu
Ir pamats cerēt uz progresu tuvākajā laikā. Bosnijas trīs galveno politisko partiju (katra pārstāv vienu no valsti veidojošajām nācijām) līderi 2008.gada novembrī paziņoja, ka esot panākuši, viņu vārdiem sakot, vēsturisku kompromisu. Tas izvērtās plašās sarunās par atlikušajiem četriem protektorāta likvidēšanas kritērijiem, kā arī par citiem jautājumiem, it īpaši par tām reformām, kuru mērķis ir palīdzēt valstij, lai tā labāk spētu pievienoties Eiropas Savienībai.
Viņu pūliņi ir pēc vairākiem gadiem visnopietnākais un cerīgākais mēģinājums izlauzties no valsts paralīzes. Taču panākumi nebūt nav nodrošināti. Pēc vairāk nekā četrus mēnešus ilgām sarunām tikai viens no atlikušiem priekšnoteikumiem, šķiet, tiks drīz izpildīts, bet pārējo izpilde ir nonākusi strupceļā. Vēl sliktāk — sarunas par reformām šķiet pilnībā sabrukušas.
Kāpēc grūti vienoties?
Kāpēc Bosnijas līderiem ir tik grūti vienoties par jebko? Problēma nav etniskais naids, bet gan tas, ka neviena no nacionālajām kopienām īstenībā nav apmierināta ar Deitonas kompromisu. Visas joprojām cer maksimāli izmantot starptautisko atbalstu, lai mainītu Deitonas līgumu pēc sava prāta. Bosnijas musulmaņiem tas nozīmē būtiski samazināt Serbu Republikas autonomiju vai vispār likvidēt to. Horvāti nav atteikušies no idejas dibināt trešo teritoriālo valsts daļu, kurā viņiem būtu dominējošā loma. Un serbi joprojām tiecas pēc neatkarības.
Pat ja kaut kas no tā būtu vēlams, to nevarētu sasniegt bez kara. Tā rezultātā Bosnija ir "iestrēgusi": svarīgi amati nav aizpildīti, likumu tiek pieņemts maz, virzība uz integrāciju Eiropā ir knapi jūtama.
Kad Miera līguma izpildes padome 26.martā sanāca Sarajevā, lai ieceltu jaunu augstāko pārstāvi, tai bija jānosaka viņa mandāts tā, lai palīdzētu izrauties no šī strupceļa, nesagraujot valsti. Padomei bija jāapstiprina, ka augstākais pārstāvis izmantos savas īpašās pilnvaras, lai bloķētu jebkādu vienpusēju mēģinājumu pārkāpt Deitonas līgumu.
Viņam arī jārīkojas tā, lai paralīze atsauktos uz valsts vadību. Piemēram, ja politiķiem neizdodas vienoties par amatiem vai likumiem, Augstākajam pārstāvim jāatceļ viņu braucieni uz ārvalstīm, jāatņem dienesta automašīnas un citas amata privilēģijas. Ārkārtējos gadījumos viņam būtu jāiesaldē viņu algas. Nesen ar līdzīgu rīcību četrus mēnešus ildzis strupceļš tika likvidēts piecās dienās.
Īpašas pilnvaras
Tiklīdz Bosnija būs izpildījusi atlikušos padomes nosacījumus (iespējams, līdz 2009.gada beigām), augstākā pārstāvja mandāts beigsies. Tajā brīdī Eiropas Savienībai jāuzņemas atbildība par stabilitātes uzturēšanu Bosnijā un tās tālāko virzību. ES īpašajam pārstāvim Bosnijā nebūs tādu ārkārtēju pilnvaru, kādas tagad ir augstākajam pārstāvim. Taču tās arī nebūs vajadzīgas.
Lai garantētu mieru un progresu Bosnijā pēc augstākā pārstāvja aiziešanas, Eiropai vienīgi jāpārliecina bosnieši, ka viņiem nekādi neizdosies gūt virsroku citam pār citu, izmantojot Eiropas atbalstu. Eiropai šim nolūkam būs vajadzīgs kas vairāk nekā daži asi formulēti paziņojumi. Eiropas Savienībai jāgarantē Deitonas pamatprincipi, kas noteic, ka neviena grupa vai valsts daļa nevar uzspiest savu gribu citiem, ja viņi to nevēlas. Konkrēti, Eiropas Savienībai jāpiešķir savam īpašajam pārstāvim pilnvaras noteikt, vai kāda puse vai persona ir pārkāpusi šos principus. Ja tas notiek, pārkāpēja priekšā jābūt slēgtām visu Savienības galvaspilsētu durvīm, un viņa kontakti jāaprobežo tikai ar īpašo pārstāvi.
Pirms Briseles vilinājums spēs pabīdīt bosniešus uz priekšu, ir jāmazina viņu separāto ideālo risinājumu pievilcība. Kad puses atzīs, ka kompromisam nav alternatīvas, tām būs daudz vieglāk sākt īstenot reformas, kas nepieciešamas dalībai Eiropas Savienībā.