Brīvprātības princips atveseļos valsti!

Tajā brīdī, tad kad Tu valsts iedzīvotāju intereses noliec augstākā pozīcijā par savējām, tikai tad Tu vari kļūt par labu politiķi. Maksas darbs nekādi to nevar izdarīt.Pavērojiet arī apkārt – visizdarīgākie un veiksmīgākie ir tie, kas neievēro principu no astoņiem līdz pieciem un nepārstāj ar Tevi runāt un Tevi pazīt tikko viena sekunde ir pāri darba laika beigām. Mēs esam palikuši par nenormālākajiem materiālistiem. Šogad, piemēram, organizēju jauniešu vasaras nometnes un saskaros ar to, ka cilvēkiem pat par nieka 1 novadītu nodarbību vajag tādu naudu, cik cits saņem par pusmēnesi. Būšu objektīvs un teikšu, ka ir arī jauniešu nevalstiskās organizācijas, kas nevēlas par velti darboties – viņām nepietiek ar to, kā agrāk - nodrošinātu ceļu un iztiku. Kas to ir radījis? Globalizācija? Krīze? Varbūt gluži neprecīzā izpratne par brīvprātīgo darbu? Ja, piemēram, Latvijā par brīvprātīgo darbu lielākajā gadījumā bez pieredzes, kontaktiem, ieraksta CV neko citu neiegūsti, tad Vācijā, Francijā u.c. par brīvprātīgo darbu tiek maksāta iztikas stipendija un nodrošinātas sociālās garantijas. Pie mums strādāt brīvprātīgi nav stilīgi, tas drīzāk ir muļķīgi. Tu esi nemākulis un duraks, ka neesi bijis tik gudrs, lai atrastu algotu darbu!Nu tas pats ir arī kultūrā. Dārgie aktieri, vai tas ir korekti, ka Jūs par vienu novadītu vakaru reģionālajam kultūras namam prasāt samaksu, kas parasti ir trīs vai četru ciparu skaitlis? Nolaižaties beidzot uz zemes! Nākamreiz, kad vadiet kādu pasākumu, kaklā piekariet skaitli, cik saņemat par šo vakaru! Tajā brīdī, kad populārs cilvēks paprasa nesamērotu darba samaksu, zūd viņu harizma.