Budžetu nodod izskatīšanai komisijās, izšķirošais vēl priekšā

Visticamāk, dienas otrajā pusē tautas priekšstāvji būs devuši zaļo gaismu grozījumu pieņemšanai pirmajā lasījumā. Sabiedrībai grozījumu pieņemšana pirmajā lasījumā neko nemainīs. Teorētiski tā būs pussoli tuvāk skaidrībai, taču, ņemot vērā premjera jau paziņoto, ka uz otro — galīgo — lasījumu tiks sagatavoti jauni tēriņu samazināšanas priekšlikumi, parlamentā ceturtdien izskatāmo budžeta dokumentu var dēvēt par melnrakstu. Proti, ir skaidrs, ka budžeta izdevumu rāmis mainīsies, taču pagaidām nav atbildes, tieši par cik un uz kā rēķina vēl tiks taupīts.

Tādējādi īstas cīņas par budžeta grozījumiem, no kuru pieņemšanas atkarīgs, vai Latvija saņems ārvalstu aizdevumu ap miljardu latu lielā deficīta cauruma lāpīšanai un vai valsts jau jūlijā nenonāks uz bankrota sliekšņa, sāksies tuvākās divās nedēļās. Tad valdība sola pabeigt sarunas ar ārvalstu aizdevējiem un nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem tēriņu samazināšanai.

Izšķirošs būs budžeta otrais lasījums. Budžeta grozījumu pieņemšanu sarežģīs tas, ka valdošai koalīcijai vēl būs jāvienojas par jauniem būtiskiem samazinājumiem. Lai arī premjers Valdis Dombrovskis (JL) uzsvēris, ka valdība centīsies maksimāli pasargāt pensijas, nevar izslēgt, ka, mēģinot rast risinājumus papildus izdevumu griešanai, sāksies asa diskusija par sociālā budžeta tēriņiem. Turklāt, tas notiks pēc pašvaldību vēlēšanām, kas var mainīt politisko partiju spēku samēru.

Pašlaik no sagatavotā budžeta grozījumu projektā jau ir skaidrs, ka līdz ar tā spēkā stāšanos (paredzēta 1.jūlijā) izdevumu samazināšana skars valsts iepirkumus, administratīvos izdevumus, atalgojumu tēriņi būs par 20% mazāki, būs jāīsteno valsts pārvaldes, izglītības un veselības aprūpes reformas. Tāpat ir skaidrs, ja grozījumus pieņems, būs par gandrīz 10 000 mazāk amata vietu valsts budžeta finansētājās iestādēs, to vidū skolās, policijā, valsts pārvaldē.

Prognozēt, vai budžetu pieņems, pagaidām ir grūti. Kuluāros neoficiāli runā par citiem scenārijiem un norāda, ka atmosfēra koalīcijā ir sakaitēta. Tiesa, oficiāli partijas pauž gatavību grozījumus pieņemt.

Budžets sagatavots, rēķinoties, ka iekšzemes kopprodukta kritums būs 18%. Prognozēti 3,98 miljardu latu ieņēmumi un 5 miljardu latu izdevumi. Deficīts — 9,2% no iekšzemes kopprodukta. Budžeta cauruma lāpīšanai valdība plāno izmantot ārvalstu aizdevumu.