Budžetu tomēr griezīs ar zāģi, nevis nazi

gadā nevis pieaugs par 2%, bet gan samazināsies par 1%, kas nozīmē valsts budžeta ieņēmumu samazināšanos vēl par 200 milj. latu. Par to, uz kā rēķina vēl var ietaupīt, valdība lems sestdien, 8.novembrī. Gan premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), gan finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) trešdien paziņoja, ka vēl radikālāk tiks apcirpti valsts pārvaldes tēriņi. Pēc A.Slaktera teiktā, katram ministram būs jāizlemj, vai samazināt nodarbināto skaitu iestādē, vai arī algas. Viņš piedāvāšot algu fondus samazināt par 5—10%. Budžeta deficītu plānots saglabāt esošajā līmenī, kas ir 1,85% no iekšzemes kopprodukta (IK), Dienai teica premjera padomnieks Edgars Vaikulis. A.Slakteris gan pauž apņemšanos panākt mazāku deficītu. Pēc E.Vaikuļa stāstītā, tēriņu apcirpšana skars ne tikai valsts pārvaldi, bet arī citas jomas. Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns (TP), piemēram, izteicis priekšlikumu samazināt ES fondu projektiem paredzēto finansējumu. Patlaban līgumi par projektu realizāciju ir noslēgti par 341 milj. latu, taču vēl 187 milj. latu ir nosacīti brīvi, jo domāti potenciāliem projektiem, kurus varētu īstenot 2009.gadā. Kā noprotams no E.Vaikuļa teiktā, premjers šī izmaksu posteņa samazinājumu varētu atbalstīt: tā kā kredītus saņemt kļuvis sarežģītāk, uzņēmējiem varētu būt grūti apgūt visu pieejamo naudu. Šādu pieeju atbalsta arī Latvijas Banka (LB): iepriekšējā prakse, kad tika saplānoti un budžetā iekļauti ES līdzfinansējuma projekti "ar uzviju" ir skaužama, uzskata LB. Tādā veida tiek nevajadzīgi palielināts deficīts, ko patlaban par katru cenu jācenšas samazināt, uzsver LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. "To nebūtu pareizi saukt par taupīšanu uz ES līdzfinansējuma rēķina, bet gan par reālu prognozēšanu," viņš piebilst. Līdz ar IK pieauguma prognozes samazināšanu attiecīgi tiks ierobežots aizsardzības budžets, kura apjoms ir piesaistīts IK. Aizsardzības ministrija norāda, ka netaupīs uz Nacionālo bruņoto spēku attīstības, bet gan pārskatīs funkcijas un administratīvus tēriņus. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) trešdien gan izplatīja paziņojumu, kurā aicina valdību būt reālistiskākai: IK, pēc LTRK domām, nākamgad samazināsies par 4%, savukārt budžets jāveido bez deficīta.