Ceļot pacientu iemaksas, lāpīs veselības budžetu

gada 1.janvāra pieaugšot. Par cik — skaidrībai jābūt līdz novembrim, taču jau tagad izskanējušas dažādas versijas. Lai gan veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) izteicies, ka jāievieš arī veselības apdrošināšana un jāpārskata kompensējamo medikamentu saraksts, Veselības ministrijā (VM) mierina, ka ar nākamo gadu pacientus tas vēl neskars. Skaidrība būs novembrī Kā liecina Saeimā iesniegtais 2009.gada budžeta variants, veselībai paredzēti 579,7 miljoni latu, kas ir tikai par aptuveni četriem miljoniem vairāk nekā šogad. Tomēr, lai visi būtu apmierināti — arī ārstiem algas varētu celt, kā solīts, —, būtu vajadzīgi vēl vismaz 46 miljoni latu, agrāk Dienai apgalvoja I.Eglītis. Ja tie netiks rasti, iedzīvotājiem jārēķinās, ka par atsevišķiem pakalpojumiem var nākties maksāt vairāk, arī rindas pie ārstiem varētu pieaugt. Nu kļuvis zināms, ka šo trūkstošo naudu varētu segt no pacientu iemaksām, ko iecerēts paaugstināt. "Tas, ka cenas celsies, ir skaidrs, vēl tikai tiek veikti aprēķini, par cik tieši," norāda VM sabiedrisko attiecību pārstāvis Oskars Šneiders. Publiski gan jau izskanējuši iespējamie skaitļi. Proti, vizīte pie ģimenes ārsta nākamgad varētu maksāt vienu latu līdzšinējo 50 santīmu vietā. Speciālista apmeklējums varētu maksāt trīs latus līdzšinējo divu latu vietā. Savukārt uzturēšanās stacionārā turpmāk varētu maksāt piecus latus. Vai tā būs un kādas būs citas cenas, kļūs zināms novembra sākumā, lai noteikumi jau līdz 1.janvārim būtu stājušies spēkā, saka O.Šneiders. Viņš gan uzsver, ka pacienta iemaksu paaugstināšana neskars sociāli aizsargājamās grupas — bērnus, invalīdus u.c. Iemaksas nav peļņas avots Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO valdes priekšsēdētājas vietniece Iveta Neimane gan šādu VM soli sauc par nekorektu un netālredzīgu. "Mani tas pārsteidz, jo vēl pirms vairākiem mēnešiem, kad aktīvi tika spriests par ārstu pateicību izskaušanu, ministrijas darbinieki norādīja, ka pacientu iemaksas nav peļņas avots, bet tikai sliekšņa maksājums, lai cilvēki ārsta pakalpojumus neizmantotu bezjēdzīgi. Tagad izrādās, ka tas tomēr ir peļņas avots," saka I.Neimane. Viņasprāt, šāda līdzmaksājuma celšanas politika novedīs tikai pie tā, ka cilvēki ārstu vienkārši neapmeklēs un pieaugs neatliekamo izsaukumu skaits, kas valstij vispār neko neienesīs. To, ka, pakalpojumam kļūstot dārgākam, tas tiks mazāk izmantots, apzinās arī Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš pieļauj, ka tas var novest pie nopietnām nelaimēm. Pēc viņa teiktā, jau šobrīd pacientu līdzmaksājumu īpatsvars Latvijā ir augstākais Eiropas Savienībā, tāpēc tā papildu celšana esot apsverama tikai kā ārkārtas pasākums ārkārtas situācijā, ja nav citu veidu, kā novērst darbinieku aizplūšanu no medicīnas. "Ja tas tiek izdarīts, nākamais gads valdībai jāvelta, lai samazinātu izdevumus uz efektivitātes pieauguma rēķina un varētu līdzmaksājumus pazemināt līdz iepriekšējam līmenim," uzsver P.Strautiņš. Tikmēr veselības ministrs Ivars Eglītis izteicies arī par nepieciešamību pārskatīt kompensējamo zāļu sarakstus, kas, iespējams, ļautu kaut ko ietaupīt. Ministrs šāda soļa nepieciešamību pamatojis ar piemēru par cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni. Proti, valsts šiem cilvēkiem apmaksā medikamentus, taču viņi necenšas mainīt savus ēšanas paradumus. "Te ir jautājums par naudas efektīvu izmantošanu," saka O.Šneiders, taču mierina, ka vismaz ar 2009.gada 1.janvāri nekādas izmaiņas kompensējamo zāļu sarakstu neskars. I.Neimane gan oponē. "Šogad kompensējamo zāļu budžeta reālā izpilde tiek prognozēta 73 miljoni latu, taču 2009.gadā tam atvēlot vien 66 miljonus, kā paredz budžeta projekts, būs jāizvēlas — palielināt pacientu līdzmaksājuma apmēru, samazināt kompensējamo diagnožu skaitu vai samazināt ģimenes ārstu budžetus valsts apmaksātajiem medikamentiem," norāda I.Neimane. Nav skaidrs, ko grib ieviest Iedzīvotāji pagaidām var nomierināties arī par veselības apdrošināšanas ieviešanu, par ko izteicies I.Eglītis. "Tas tiešām tiks vērtēts, taču tikai nākamajā gadā, lai to ieviestu 2010., 2011.gadā," saka O.Šneiders. Tagad gan netiek runāts par obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu, ko aktualizēja jau iepriekšējais veselības ministrs Vinets Veldre (TP), gan I.Eglītis un saņēma par to speciālistu kritiku. Nu kā optimālo variantu papildu finansējuma ieguvei I.Eglītis redz "brīvprātīgajā veselības apdrošināšanā". Proti, jau šobrīd ap 400 000 Latvijas iedzīvotāju ir apdrošināti ar polisēm, kas vidēji maksā 200 latu gadā. "Ja 500 000 cilvēku apdrošina darba devēji par 300 latiem gadā, tad tie ir jau 150 miljoni latu, kas papildina veselības nozares budžetu," intervijā portālam Delfi izteicies I.Eglītis. Latvijas Apdrošinātāju asociācijas veselības apdrošināšanas komisijas vadītāja Vita Bočkāne pagaidām gan atturas komentēt šo ieceri, jo "ir bijusi tikai ministra intervija un nav skaidrs, ko viņš ar to saprot". "Ja tā ir obligātā apdrošināšana, tad jautājums ir, kādā formā un pēc kādiem principiem tā tiks ieviesta. Ja brīvprātīgā, tad jāsaka, ka tāda jau pie mums darbojas un nav skaidrs, ko jaunu ministrs vēlas radīt," saka V.Bočkāne. Ārsts, Jeilas universitātes maģistrants biznesa administrācijā ar akcentu veselības aprūpē Uldis Mitenbergs gan uzskata, ka nav svarīgi, kā veselības apdrošināšanas sistēma tiek nosaukta, bet ir svarīgi, lai tā pildītu savas funkcijas — aizsargātu indivīdu un nodrošinātu veselības aprūpes pasākumus un to pieejamību. "Pieņemu, ka Latvijas gadījumā būtu nepieciešama papildu analīze, lai noteiktu, kurš finansējuma veids — no individuāliem nodokļiem vai no kopējiem nodokļu ieņēmumiem ir — optimāls," saka U.Mitenbergs.