Pašreizējā kārtība gan ir izdevīga vairākiem politiskajiem spēkiem, kuru pārstāvji ieguvuši stabilu biznesu ar minimālu risku un, iespējams, kalpo arī par kārtējo partiju barotni. Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas Lursoft dati rāda, ka jau gandrīz desmit gadu tirgū saimnieko _Saskaņas centra _Rīgas domes frakcijas vadītājs Mihails Kameņeckis, kurš pēdējos trīs gados vienai no apvienības dalīborganizācijām partijai Jaunais centrs ziedojis Ls 5000. Kad pēc pašvaldību vēlēšanām 2005.gadā tirgus vadībā nāca _tēvzemieši_, drīz vien biznesu tirgū sāka tagadējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK). Tieši _tēvzemiešu _paspārnē par valdes priekšsēdētāju kļuva ilggadējā tirgus darbiniece N.Cibuļska. Patlaban viņa no pienākumu pildīšanas ir atstādināta. Ministram īsa atmiņa Kā radās ideja par biznesu tirgū, G.Bērziņš _Dienai _nespēja atcerēties. Nomas līgumu viņam daļēji piederošā firma GIA ieguva bez konkursa, jo tirgus strādājot pēc principa — ja ir brīva tirdzniecības platība, ikviens var pieteikties, skaidroja tirgus pārstāvis J.Basēvičs. Informācija par brīvajām tirdzniecības platībām gan nekur publiski nav pieejama, to var uzzināt tikai tirgus administrācijā. Pērn firmai GIA bija vairāk nekā 190 tūkstošu latu liels apgrozījums. Tirgum nomā firma maksājusi Ls 60 000, liecina uzņēmuma gada pārskats. Firmas peļņa pērn bija Ls 50 000. No neoficiāliem avotiem Dienai zināms, ka KNAB no tirgus administrācijas izprasījis arī ar firmu GIA saistītos dokumentus. J.Basēvičs skaidroja, ka atsevišķos gadījumos par lielu tirdzniecības platību nomu tiekot rīkoti konkursi. Jau 1998.gadā konkursā par RCT slēgtās teritorijas rekonstrukcijas un tālākās nomas tiesībām uz 19 gadiem uzvarēja vienīgais pretendents firma KN un partneri. Firma dibināta pāris nedēļu pirms uzvaras. Pastarpināti tās īpašnieku vidū ir viens no Parex bankas dibinātājiem, pašreiz nekustamo īpašumu darbonis ar strīdīgu reputāciju Juris Vanags, kā arī bijušais Parex bankas jurists, jau minētais tagadējais Rīgas domnieks M.Kameņeckis. Abi kungi ir firmas _Kustība N _līdzīpašnieki, un tā 2001.gadā nomā uz piecpadsmit gadiem ieguva zivju paviljonu.
RCT bijusī saimniece N.Cibuļska intervijā Dienai vēl pirms pāris
mēnešiem stāstīja, ka tirgus esot noteicējs vien par pāris spīķeriem,
jo lielākā daļa slēgtās tirdzniecības platības piederot
privātīpašniekiem, kas no tirgus nomā pašvaldībai piederošo zemi.
Patiesībā tirgus pārvaldījumā ir seši spīķeri un pieci paviljoni, tikai
tie uz gariem termiņiem iznomāti privātfirmām. Bez jau
iepriekšminētajām firmām lielāko nomnieku vidū RCT interneta mājaslapā
minētas arī firmas VIARO (piena un gastronomijas paviljons),
Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā (tiek saistīta ar N.Cibuļsku)
un Luto. Abas pēdējās firmas saista viena līdzīpašniece — plašākai
sabiedrībai nezināma Anita Dārziņa.
Nomas līgumi ar uzskaitītajām firmām noslēgti vismaz uz desmit gadiem.
J.Basēvičs skaidroja, ka nomas maksa katru gadu tiekot pārskatīta un to
apstiprinot valde trīs cilvēku sastāvā. Pēdējos gadus valdes
priekšsēdētāja bija N.Cibuļska. Cik lielu maksu no saviem
apakšnomniekiem prasa lielās firmas, tirgus nekontrolējot un pat
nezinot, jo tā jau esot komercinformācija. Diena secināja, ka nomas maksa ir vismaz divas, atsevišķos gadījumos
pat trīs četras reizes lielāka.
"Šāda prakse ir iegājusies jau kopš 90.gadiem, un mēs kā padome neko
nevaram darīt. Līgumus ir neiespējami lauzt, jo tie noslēgti pat uz 40
gadiem. Pieļauju, ja kāds lielāks nomnieks nāk ar lielām investīcijām,
tad šādi nomas līgumi atmaksājas," saka RCT padomes priekšsēdētājs
Vents Balodis (TB/LNNK).
(Žurnālistes Ingas Spriņģes rakstu "Biznesu atdod starpniekiem" lasiet laikrakstā "Diena"!)