Cenzūras vēsture: aizliegts fotografēt tiltus un rakstīt par Kaupēnu

«Domāju, ka lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nebūs šaubu, ka padomju okupācijas gados cenzēts tika viss, un ikviens spēs atsaukt atmiņā vismaz to, ka nedrīkstēja fotografēt tiltus un dzelzceļu,» stāsta J.Erno. Šie divi ir visizplatītākie piemēri, kad runa ir par padomju cenzūru.Grāmatā apkopotie dokumenti liecina, ka lielu uzmanību PSRS vadība veltīja militārajai sfērai, dodot konkrētus norādījumus, kur un kā fotografēt armiju, tās ekipējumu un pozīcijas. To darīt bija atļauts vienīgi parādēs, turklāt neizmantojot tuvplānus. Tomēr tā bija tikai daļa no aizliegtā. Līdzīgi aizliegumi attiecās arī uz, piemēram, zivsaimniecību - nedrīkstēja uzrādīt zvejas metodes vai reālo nozvejas daudzumu. Padomju cenzūra bija totalitāra un permanenta, tas nozīmē, ka cenzūrai pakļāva visu, ne tikai aktuālos darbus, bet arī iepriekš iespiestos.    Grāmatas autors H.Strods pastāstīja, ka cenzūras vēsture Latvijā ir krietni sena. Viena no cenzūras liecībām nākot no Livonijas laika, kad tika izdots «Maleus maleficorum» (Raganu āmurs) – savdabīgs raganu atpazīšanas katalogs. Vēl viens piemērs ir 1599.gadā izdotais «Index librorum prohibitorum» (Aizliegto grāmatu saraksts). Arī neatkarīgās Latvijas valsts gados bijušas aizliegtas tēmas, viena no tām – pazīstamais laupītājs Kaupēns.Kā stāsta J.Erno, interesentiem jaunizdotais darbs varētu būt noderīgs kaut tāpēc vien, ka tas sniedz ieskatu padomju «cenzūras virtuvē» un, protams, arī visiem vēstures pētniekiem, jo vienā izdevumā ir apkopoti apjomīgi dokumenti par cenzūru.