Cerības uz algu pieaugumu tikai pedagogiem un medmāsām

"Esmu lūdzis [slimnīcas] — iespēju robežās, ja var [paaugstināt], tad kaut vai tikai māsām," saka veselības ministrs Ivars Eglītis (TP), apliecinot, ka ārstiem uz algu pieaugumu, visticamāk, necerēt. Slimnīcu biedrības valde I.Eglītim esot apstiprinājusi — teju visas slimnīcas "ar maziem izņēmumiem" gatavas medmāsu algas paaugstināt par 7%. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Arnolds Atis Veinbergs redz vairākas iespējas, kā slimnīcām rast papildu līdzekļus mediķu algu paaugstināšanai: varot neveikt remontus, papildu līdzekļus būtu iespējams gūt arī, ja tiktu paaugstināti medicīnas pakalpojumu tarifi. Kā vēl vienu avotu A.Veinbergs un Gaiļezera slimnīcas direktors Ēriks Kalniņš min aparatūras iepirkumiem paredzēto izdevumu samazināšanu, kas gan kavēšot medicīnas attīstību slimnīcās. "Jaunas iekārtas tiek iegādātas, lai labāk, ātrāk sniegtu palīdzību," uzsver Ē.Kalniņš. Slimnīcu vadītāji neslēpj — ar atrastajām rezervēm nebūs gana, lai nodrošinātu mediķu algu paaugstinājumu pat inflācijas procenta apjomā, turklāt papildu slogu budžetiem vēl radīs pieaugušās gāzes un elektrības cenas. Lai arī ir atsākusies diskusija par pacientu iemaksu palielināšanu, I.Eglītis norāda, ka tas nedos papildu līdzekļus algu palielināšanai, jo "šo mēs nodalām, lai saglabātu pacientu pakalpojumu apjomu". Arī policisti nevar cerēt saņemt algu pieaugumu prasītā inflācijas procenta apjomā. Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Aivars Straume stāsta, ka pērn policijas darbinieku skaits sarucis, taču algu fonds nav mainījies, kas ļauj attīstīt piemaksu sistēmu, samaksājot policistiem par papildu darbiem. Vai policisti, kuriem nav papildu slodzes, nākamgad varētu saņemt jebkādu algu pieaugumu? "Šobrīd mēs neredzam tādas iespējas," saka A.Straume. Valsts policijas (VP) priekšnieks Aldis Lieljuksis atzīst, ka policijā bijusi izšķiršanās — samazināt darbinieku skaitu, atlikušajiem palielinot atalgojumu, vai saglabāt esošās algas. Izlemts par labu darbinieku skaita saglabāšanai, kas pieaugošas noziedzības apstākļos esot pareizākais. Vienīgi pedagogiem iespējams algu pieaugums solītajā apjomā (plus 70 latu no 2009.gada 1.septembra). Solītā izpildei Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) esot jāatrod vairāk nekā 33 miljoni latu, kas, pēc izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes (ZZS) un IZM valsts sekretāra Mareka Gruškevica (TP) teiktā, neesot nereāli. Iespēju rast papildu resursus amatpersonas redz pedagogu tarifikācijā — skolēnu skaits ir samazinājies, tā dēļ būtu jāsamazinās arī skolotāju skaitam. T.Koķe skaidro, ka papildu līdzekļi varētu atbrīvoties, ja tiks likvidētas skolas, kurās ir ļoti vāji akreditācijas rezultāti un mācību sasniegumi. Viņai ir informācija, ka Latvijā tādas ir vairākas. "Februārī pašvaldībām, kurās ir šīs skolas, jāapliecina IZM, ka viņi spēj tajās kaut ko uzlabot. Ja tas ir nekvalitatīvi, tad — sveiki!" teic T.Koķe.