"Pamatatziņa pēc pagājušā gada bija — ejam pareizā virzienā. Tam, ko gribam piedāvāt, ir necerēti liela un laba atsaucība. Tādēļ ejam tālāk," pirmā gada pieredzi rezumē Cēsu mākslas festivāla projekta vadītāja Indra Lūkina. Salīdzinot ar pagājušā gada programmu, Cēsis 2008 kļuvušas vēl ambiciozākas. Mākslas festivāls Cēsis 2008 notiek no 18.jūlija līdz 16.augustam.
Ar rozīnīti
Par vaļiem, kas balsta festivāla programmu, līdzīgi kā pērn, jāatzīst vizuālā māksla, mūzikas programmas un lielie operas iestudējumi. Ne velti tieši laikmetīgās mākslas izstāde Skaistums izvēlēta par vienu no festivāla atklāšanas pasākumiem. Laikmetīgā māksla Cēsīs skatāma jau otro gadu, un arī šogad ieejas maksa visa festivāla laikā skatāmajā ekspozīcijā būs simboliska — Ls 1 pieaugušajam. Kas ir skaists Latvijas mākslinieku acīs — uz šo jautājumu atbildēs Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns, Andrejs Grants, Dāvis Sīmanis jun., Katrīna Neiburga, Frančeska Kirke, Kristaps Ģelzis, grupa F5 un Ezra Nahmads (Francija). Lielākā daļa darbu tapuši speciāli festivālam, kas savukārt, salīdzinot ar pagājušo gadu, paplašinājis ekspozīcijas telpas Alus brūzī, lai godam izstādītu dažādos medijos veidotos darbus — foto, video, gleznas un objektu mākslas darbus.
Klasiskāku vērtību cienītājiem būs Džemmas Skulmes gleznu izstāde ar rozīnīti. Rozīnīte Tautumeitā — šoreiz ne plašā, daudzpusīgā mākslinieces darbu izlase, bet ekspozīcijas otrā daļa — fotoizstāde, kas ļauj iepazīt Dž.Skulmi citā gaismā.
Cita ģeogrāfija
Pēc veiksmīgā iesākuma pērn festivāls šogad paplašinājies arī ģeogrāfiski. Vispirms — apgūstot jaunas telpas. Par koncertzāli festivāla laikā pārtaps, piemēram, Cēsu Sporta komplekss. Tur atklāšanas koncertā skanēs Tolgas Kašifa darbs, kas īpaši interesants šķitīs leģendārās britu grupas The Queen pielūdzējiem, jo simfonija tapusi pēc Fredija Merkūrija dziesmu Bohemian Rhapsody, We Are the Champions, We Will Rock You, Bicycle Race un Save Me motīviem. Tam sekos Imanta Kalniņa 4.simfonijas atskaņojums.
Koncertu programma šogad plašāka. Cēsīs spēlēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Baltijas Kamerorķestris Kremerata Baltica kopā ar Gidonu Krēmeru, Vidzemes kamerorķestris diriģenta Andra Veismaņa vadībā, klavieru kvartets RIX un citi. Piemēram, Sinfonietta Rīga stīgu kvartets un Normunds Šnē pie skaņu pults Alus brūzī atskaņos XX un XXI gadsimta amerikāņu mūzikas klasiķu Džona Adamsa, Džordža Kramba un Stīva Reiha darbus. Latvijas Radio koris un grupa Cosmos Cēsu Sv.Jāņa baznīcā vēlreiz atskaņos 2007.gadā Lielo mūzikas balvu izcīnījušo koncertu Nakts lūgšana. Interesants solās būt Vidzemes kamerorķestra koncerts Andra Veismaņa vadībā, Kremerata Baltica un Gidona Krēmera koncerts.
Starptautiskas zvaigznes
Paplašinājies arī festivāla piedāvājums mākslas žanru ziņā — pirmo reizi tajā iekļauta dejas programma, aptverot plašu amplitūdu no klasiskās līdz pat modernajai. Cēsīs tiks rādīta romantisma laikmeta pērle — Ādolfa Adāna balets Žizele un mūsdienu dejas ekspertu, angļu grupas Rambert Dance, dalībnieku iestudējums. Festivālā viesojas vairāki slavenās grupas dalībnieki, kas izpildīs trīsdaļīgu dejas izrādi — divas daļas jau iestudētas agrāk, izmantojot modernās mūzikas, arī hiphopa un rokmūzikas elementus. Savukārt trešā daļa tiks pirmizrādīta festivālā — tā taps ar jaunā latviešu komponista Kristapa Pētersona mūziku speciāli Latvijas Nacionālās operas solistam Aleksejam Avečkinam.
Ievērojot tradīciju, festivāls piedāvās arī kino filmas, teātra un operas izrādes. Cēsīs 2.augustā viesosies Valmieras Drāmas teātrī iestudētā Andrusa Kivirekha traģikomēdija Igauņu bēres, ko veidojis igauņu režisors Andress Lepiks, kā arī Jaunā Rīgas teātra izrāde bērniem Iekšiņa un āriņa pēc Ineses Zanderes dzejoļu motīviem. Festivāla noslēgumā — Latvijas Nacionālajā operā iestudētās Džakomo Pučīni operas Toska brīvdabas izrāde ar starptautisku operzvaigžņu piedalīšanos. Toskas lomu dziedās rumāniete Adina Nitesku, Kavaradosi lomā būs Gustavo Porta, bet Skarpijas — izcilais LNO baritons Samsons Izjumovs.
Šāgada festivāla tāme ir aptuveni Ls 180 000. Būtiskāko finansiālo atbalstu festivāls saņemot no Cēsu pilsētas, kā arī četriem lielākajiem sponsoriem — SEB bankas, SIA Domenikss, a/s Kolonna un a/s Cēsu alus. Festivālu atbalsta arī Kultūras ministrija un Valsts kutlūrkapitāla fonds. "Protams, ka ieguldījumus ar biļetēm atpelnīt nav iespējams, turklāt mēs arī šogad turamies pie pagājušā gada stratēģijas — ir pasākumi par brīvu, ir — par simbolisku samaksu. Arī biļetes uz operu ir dārgākas un lētākas," stāsta I.Lūkina. Pērn festivālu apmeklēja vairāk nekā 16 000 interesentu.