Šis ūdenī mītošais dzīvnieks sensenos laikos ārēji nedaudz atgādinājis salamandru. Par šo atradumu pirmoreiz tika rakstīts 1994.gadā, taču klāt nāca jauni atradumi, pētniekiem izdevās uzzināt par šo dzīvnieku daudz vairāk, un ceturtdien starptautiskajā zinātnes žurnālā Nature publicēta publikācija par jaunāko pētījumu. Tajā salīdzināta Ventastega curonica ar Grenlandē atrastu tetrapodu un Kanādā uzietu senu zivi. Slavenā fosilija atrodas Latvijas Dabas muzejā. Publikācijas autori ir Zviedrijas Upsalas universitātes profesori Pērs Ālbergs un Hemings Bloms, Kembridžas universitātes pētniece Dženifera Klaka, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas zinātņu fakultātes profesors Ervīns Lukševičs un Latvijas Dabas muzeja paleontologs Ivars Zupiņš. Ventastega Curonica atradumiem Latvijā ir diezgan sena vēsture — jau pagājušā gadsimta vidū Maskavas paleontoloģijas institūts Latvijā atrada šā četrkāja fosilijas, taču tās noturēja par daivspurzivīm — zivīm ar spurām. 80.gadu beigās Saldus rajonā, Cieceres upes krastos E.Lukševiča vadītā ekspedīcija augšējā devona smilšakmeņos atrada ļoti daudz fosilijas. Līdzās bruņuzivju, daivspurzivju un dzelkšņaino zivju akantodu atliekām atrasti tika arī ļoti neparasti kauli — apakšžokļa fragmenti. Tādēļ pētnieki nolēma doties lielākā ekspedīcijā 1991.gadā augustā, lai sīkāk pētītu šo dzīvnieku. Ekspedīcijā piedalījās arī P.Ālbergs un Oļegs Ļebedjevs no Maskavas paleontoloģijas institūta. "Atradumu nosaucām par godu Ventai. Curonica savukārt nāk no latīņu apzīmējuma Kurzemei — Curonia," Dienai stāsta E.Lukševičs. 2001.gadā tika rīkota jauna ekspedīcija, un tika uziets šā četrkāja trīsdimensionāls galvaskauss, kurš ir vislabāk saglabājies devona perioda četrkāja galvaskauss pasaulē. "Tik labi bija saglabājies, jo atrasts smilšakmeņos," saka E.Lukševičs. Devona laikmeta četrkāju atliekas atrastas arī citviet, to skaitā, Grenlandē, Krievijā, Skotijā, Ķīnā, ASV un Austrālijā. Ventastega curonica galvaskauss, atslēgas kauls, apakšžokļi, augšžoklis, vaiga kauli, daļa zarnu kaula, plecu joslas priekšpuse veidoja tik lielu izpētes materiālu, ka vajadzēja vairākus gadus, lai to preparētu, aprakstītu, fotografētu un analizētu. I.Zupiņš stāsta, ka Ventastega curonica kauli uzkrājušies seklas jūras piekrastē, kur bijusi diezgan liela straumju ietekme. "Materiālam ir saglabājusies trauslas struktūras, kauli nav salūzuši. Līdz ar to var pieļaut, ka šie dzīvnieki turpat uz vietas arī dzīvojuši," saka I.Zupiņš. "Šāds starpposma atradums sniedz diezgan skaidru attēlu, ka evolūcija tiešām ir. Mēs varam pētīt ceļus, kā dažādi orgāni evolucionē, kā dažādas morfoloģiskās struktūras izmainās evolūcijas ceļā," norāda E.Lukševičs. Atklājies, ka Ventastega curonica galvaskausa attīstības pazīmes ir tālu evolucinējušas no zivs galvaskausa, arī smadzeņu kapsula ir lielā mērā atšķirīga no zivij raksturīgās, savukārt apakšžoklī ir daudzas primitīvas pazīmes. "Evolūcija ir mozaīkveida — viena pazīme attīstās straujāk, citas — konservatīvākas un nomainās citā līmenī," paskaidro E.Lukševičs.
Kāds tas bija
Ventastega curonica
Zināms, ka senais dzīvnieks bija garāks par metru, tam bija plakana galva, apmēram 25 centimetru garumā, garākais apakšžoklis pārsniedz 20 centimetru, mutē ļoti daudz diezgan garu (līdz 2cm) un asu zobu. Acis — izvalbītas, skats nedaudz līdzīgs krokodilam.Aste bijusi ļoti liela un plakana kā zivīm. Priekšējām un pakaļējām ekstremitātēm varētu būt bijuši astoņi pirksti.
Visdrīzāk, dzīvoja seklos ūdeņos. "Plēsīgs dzīvnieks, domājams, ka pārticis no zivīm. Pārvietojies pa ūdeni, arī atbalstoties pret gultni, iespējams, seklajā jūrā varēja ūdensaugus ar "ķepām" pašķirt un izpeldēt cauri," stāsta profesors Ervīns Lukševičs.
Elpojis ūdenī izšķīdušu skābekli, bet nepieciešamības gadījumā varēja no ūdens izcelt galvu un ieelpot atmosfēras gaisu. Pēcnācēji pasaulē šķīlās no olām, kam nebija cietu apvalku.