A.Cimdars teica, ka piektdien saņēmis vēstuli par to, ka ir pieņemts lēmums par viņa atzīšanu par aizdomās turēto. Taču viņš norādīja, ka jau iepriekš skaidrojis savu viedokli, proti, viņš norāda, ka neko tīši nav pārkāpis. Tāpēc līdz brīdim, kad savu lēmumu pieņems prokurors, A.Cimdars no amata pats atkāpties negrasās. Pēc viņa domām, divus mēnešus pirms vēlēšanām tas būtu bezatbildīgi.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka laika posmā no 2002. līdz 2006.gadam minētā CVK amatpersona pārsniegusi normatīvajos aktos noteikto pilnvaru apjomu, apstiprinot nolikumus, kuros paredzēta arī CVK locekļu prēmēšana, kā arī parakstot rīkojumus par CVK locekļu, t.sk. sevis prēmēšanu, informē KNAB.
Analizējot normatīvos aktus, pirmstiesas izmeklēšanā tika konstatēts, ka nevienā no tiem nav paredzēts, ka CVK amatpersonas un locekļi varētu tikt prēmēti. Līdz ar to arī nolikumā nevarēja paredzēt iespēju CVK locekļiem piešķirt prēmijas un veikt to izmaksu.
Kopumā no 2002.gada līdz 2006.gadam CVK locekļiem pretrunā ar likumu piešķirtas un izmaksātas prēmijas 73 235 latu apmērā, t.sk. vienpadsmit reizes CVK amatpersona parakstījusi rīkojumus, ar kuriem arī pati saņēmusi prēmijas kopumā 25 445 latu.
Pirmstiesas izmeklēšanā secināts, ka CVK amatpersona izdarījusi tīšas darbības, kas acīmredzami pārkāpj tai ar likumu piešķirto pilnvaru robežas un kuru rezultātā valsts un sabiedrības interesēm radīts būtisks kaitējums, nodarot mantisku zaudējumu kopumā 73 235 latu apmērā un graujot CVK prestižu un sabiedrības uzticēšanos.
Uzskatot, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā ir savākti pietiekami pierādījumi, KNAB izmeklētājs ierosina saukt pie kriminālatbildības CVK amatpersonu par dienesta pilnvaru pārsniegšanu pēc Krimināllikuma 317.panta pirmās un otrās daļas.
Saeimā pārstāvēto koalīcijas partiju politiķi ir piesardzīgi izteikumos par A.Cimdara iespējamo atbildības izvērtēšanu par sevis un padoto prēmēšanu, vēsta LETA. Piemēram, partijas Jaunais laiks (JL) valdes priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzskata, ka par konkrēto gadījumu nepieciešams saņemt vairāk informācijas un pēc tās izvērtēšanas Saeimai kā A.Cimdaru CVK ievēlējušai institūcijai būtu jāizvērtē, vai CVK priekšsēdētājs var turpināt darbu.
"CVK vadītājam ir ļoti augsta atbildība un ētiskās prasības," teikusi S.Āboltiņa, pieļaujot iespējamību, ka Cimdaram vismaz uz laiku būtu pašam sevi jāatstādina, kamēr Saeima šajā jautājumā pieņem lēmumu.
Tautas partijas (TP) frakcijas vadītājs Māris Kučinskis tomēr atzīmējis, ka lūgt saukt pie kriminālatbildības ir diezgan vienkāršoti un šāds process pats par sevi vēl nepasludina attiecīgo personu par vainīgu. "Izmeklēšana droši vien noskaidros - lai izvērtē, bet ņem vērā to, ka algu sistēma valsts pārvaldē vispār ir jautājums, kas prasa sakārtošanu," teicis M.Kučinskis, atgādinot par līdzīgiem gadījumiem Satversmes tiesā (ST) un Augstākajā tiesā (AT). M.Kučinskis arī norādīja, ka prēmēšanas problēmas CVK Cimdars skaidrojis pirms viņa pārvēlēšanas komisijas priekšsēdētāja amatā 2007.gadā.
Arī partijas Pilsoniskā savienība (PS) bijusī valdes priekšsēdētāja Sandra Kalniete uzskata, ka būtiskākā problēma ir valsts pārvaldes atalgojuma sistēmā. "Nav pareizi, ka CVK var sevi prēmēt, bet arī citās valsts iestādēs ir bijusi šī problēma," arī S.Kalniete atgādināja par ST un AT problēmām šajā jautājumā. "Tas liecina, ka mums normatīvie akti nav sakārtoti tā, lai amatpersonas, vadot iestādi, nenonāktu interešu konfliktā," teikusi politiķe.
LETA atgādina, ka saskaņā ar likumu "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" Saeimas ievēlēto CVK locekli Saeima var atsaukt no komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā desmit Saeimas deputāti vai ja Saeima ir saņēmusi attiecīgā CVK locekļa iesniegumu par darbības izbeigšanu komisijā.
(pievienots A.Cimdara komentārs 2.rindkopā un pēdējās piecas rindkopas)