Ņemot vērā, ka Vējoņa kunga politiskā partija arvien paudusi tuvību reģioniem un par varas decentralizāciju, valsts vienmērīgu attīstību, «lauku izmiršanu» utt. tiek runāts daudz, pārsteidz prezentācijas lakoniskums (7 slaidi) un nekonkrētība. Starp frāzēm par «pašvaldību radītā administratīvā sloga mazināšanu», «pašvaldību attīstības plānošanas kapacitātes paaugstināšanu», kurām iztrūkst atšifrējuma nepieciešamā finansējuma, maināmo normatīvo aktu u. c. izklāsta formā, šķiet, vienīgais konkrētais ierosinājums ir atteikties no publisko apspriežu organizēšanas būvniecības procesā. Kas turklāt vērtējams kā visai pretrunīgs.
Skaidrs, ka Vējoņa rosinātais jebkurā gadījumā būtu jāsaskaņo ar citu ministriju viedokli un valsts reālajām iespējām, tomēr tas nenozīmē, ka viņš nevarētu pieteikt savu skatījumu reģionu stiprināšanai. Droši vien, ka Finanšu ministrija nebalsī kliegtu par ideju atvēlēt pašvaldībām lielāku daļu nodokļu ieņēmumos. Droši vien, ka būtu plēšanās jautājumos par izglītību reģionos, aizsargājamām teritorijām, pašvaldību izlīdzināšanas fondu, neapstrādāto lauksaimniecības zemju politiku (te pieminētas tikai dažas no tēmām, kas regulāri tiek nosauktas kā reģionu attīstībai nozīmīgas). Tomēr būtu vismaz skaidrs, ka reģioni valdībā kādam rūp un kādam ir reāli priekšlikumi. Tas, protams, jauki, ka (kā lasām prezentācijā) ministrija apstiprinājusi pašvaldību iesniegtos 72 projektus par summu 2,5 miljoni, apsveicami, ka VARAM gatava cīnīties par ES finansējuma pārdali par labu pašvaldībām, tomēr būtu tikpat brīnišķīgi, ja būtu skaidrs, vai naudas apguve kaut kā iekļaujas reģionālās politikas kopējos mērķos un kādi šie mērķi ir.
Grūti spriest, ko piedāvā citi ministri, tomēr rodas iespaids, ka ar strukturālajām reformām tiek saprasta jau pieņemtu koncepciju, plānu utt. fragmentu salikšana jaunā mozaīkā.