Teorētiski mājās jebkurā brīdī var ierasties Valsts ieņēmumu dienests (VID) vai Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas radot nedrošu sajūtu. Taču Inese neredz iespēju ar savu mazo apgrozījumu konkurēt tirgū, ja viņas šībrīža divu latu porcijai vēl jāpieskaita nodokļi, pārbaužu izmaksas un telpu īre, laikrakstam uzsvērusi pavāre.
Numuri, uz kuriem zvanīt un tikt pie bezčeka pusdienām, vairojas, to Dienai norādījuši arī legālie ēdienu piegādātāji, izceļot savu sāpi par grūtībām konkurēt ar to ekonomiku, kas iekrāsojusies pelēka. Eksperti saka, ka daļēji tieši uz pagrīdes biznesa rēķina restorānu un viesnīcu nozare gada pirmajā ceturksnī bijusi atbildīga par lielāko (–39%) iekšzemes kopprodukta krituma daļu.
"Tā vienkārši ir reāla iespēja nodrošināt sev un vēl diviem iztiku. Citas iespējas darba tirgū tagad neredzu," atzina Inese. Viņa stāsta, ka ir mēģinājusi meklēt klientus ar sludinājumiem internetā, tomēr stipri iedarbīgāki izrādās paziņu ieteikumi. Šādi Dienas rīcībā nonāca vēl viens pagrīdes ēdnīcas telefona numurs, uz kuru piezvanot par 1,7 latiem var tikt pie pildītiem pipariem un aukstās zupas, plus bezmaksas piegādes.
Paredzams, ka tuvākajā laikā tendence pieņemsies spēkā un iespējamā nodokļu augšana tikai veicinās ēnu ekonomiku, vēl vairāk kropļojot statistikas datus, uzskata SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Sabiedriskā ēdināšana ir viens no kritiskajiem punktiem, uzskata eksperts.
Žurnālistes Ievas Noras Fīreres pētījumu “Čekiņa nebūs” lasiet pirmdienas laikrakstā Diena