Dāvana no Centrālāzijas. Ar dzelteno kaiti Latvijā saslima 4000
Desmaižu vietā mūziķis Normunds Ķietis (44) brokastīs tagad labprāt ēd auzu putru. Pie tās viņš pierada pirms gada, kad nokļuva slimnīcā ar A hepatītu jeb dzelteno kaiti. Pēc septiņām slimnīcā pavadītām nedēļām Ķietis ilgu laiku bija spiests pārtikt no putrām un dārzeņiem, jo smagāku barību organisms nepieņēma.
Diētu pēc saslimšanas Normunds Ķietis atceras detalizēti, bet ēdienreizi pērnā gada 20.martā, kuras dēļ vairākus mēnešus ceptas gaļas vietā nācās ēst liesas zupas, viņš neatminas. Ēstuvi, kurā Normunds inficējās ar A hepatītu, viņš un četri kolēģi no Tūrisma attīstības valsts aģentūras apmeklēja vairākas reizes nedēļā. Doma laukuma bārs Stella Pub ēdienu un cenu dēļ bija kļuvis par iecienītu tuvējo banku, valsts iestāžu darbinieku un tūristu pusdienu vietu.
Pirmos slimības simptomus Normunds sajutis komandējumā Itālijā. "Bija slikta dūša, lauza kaulus, mocījos, nesapratu, kas tas ir," stāsta Ķietis, pazīstamās šlāgergrupas Lauku muzikanti solists. Atgriezies mājās, viņš vēl nospēlēja koncertu. Tad piezvanīja kolēģe un pavēstīja, ka divi no Stella Pub pusdienojušo piecnieka jau atrodas Infektoloģijas centrā.
Arī Normunds devās pārbaudīties un nekavējoties tika hospitalizēts. Slimnīcā viņš satika ne vien savus kolēģus, bet arī vairākus Stella Pub darbiniekus — bārmeņus un viesmīļus. Ēdot inficējušās pavāres gatavotos ēdienus, saslima vismaz 47 bāra apmeklētāji un darbinieki.
SĀKUMĀ — NARKOMĀNU VIDŪ
Par gadījumu Stella Pub Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja Baiba Rozentāle uzzināja, atrazdamās kādā konferencē ārzemēs. "Es sacīju: kolēģi, tagad A hepatīts tikai sāksies. Nu tas ir aizgājis neimūnā populācijā," atminas Rozentāle.
Pirmie dzeltenās kaites uzliesmojumi Rīgā bija konstatēti jau 2007.gada novembrī, ar to saslima cilvēki vairākās priekšpilsētās. Pirmajos mēnešos galvenokārt (gandrīz 40% gadījumu) slimoja intravenozie narkomāni, mazi infekcijas perēkļi tika atklāti skolās. Iespēja, ka dzeltenā kaite šoreiz izplatījusies, dzerot nevārītu ūdeni, bija neliela. Šādā gadījumā vīruss būtu konstatēts tikai vienā pilsētas rajonā, ne dažādās vietās abpus Daugavai. To apliecināja arī vairāki gadījumi 80.gados. Kad Vecmīlgrāvī ūdensvada kolektorā nejauši nonāca kanalizācijas saturs, saslima tikai tuvējo māju iedzīvotāji. Līdzīgi notika arī Āgenskalnā. Ar dzelteno kaiti pēc netīra ūdens lietošanas uzturā saslima vairāki tolaik pie Āgenskalna tirgus esošās Latvijas Televīzijas žurnālisti. Viņi bija pusdienojuši darba ēdnīcā. Kopumā saslima ap 50 šajā rajonā strādājošo vai dzīvojošo.
Izslēguši šo iespēju, epidemiologi sāka rūpīgi pētīt pirmos saslimšanas gadījumus. Viņi apstājās pie kāda cilvēka, kurš bija apmeklējis vienu no bijušās PSRS republikām Vidusāzijā. "Mums ir aizdomas, ka tas ir no viena cilvēka," saka Sabiedrības veselības aģentūras Infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības daļas vadītājs Jurijs Perevoščikovs. Viņš atsakās nosaukt valsti, no kuras atgriezās inficētā persona. Taču uzsver — Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona nodaļas aptvertajā teritorijā tieši Vidusāzijas valstīs (Uzbekistānā, Turkmenistānā, Tadžikistānā, Kazahstānā) ir visaugstākā saslimstība ar A hepatītu. Risks saslimt ar dzelteno kaiti ir, apmeklējot arī citas Āzijas daļas un Āfriku.
To, ka infekcijas avots bijis viens, apliecina arī Nīderlandē veiktās analīzes. Pārbaudot no 100 Latvijā saslimušajiem paņemtos vīrusu paraugus, noskaidrojās, ka 96 bija identiski, tas ir, tiem bijusi viena izcelsme. "Tie arī pilnībā sakrita ar Stella Pub," par šī uzliesmojuma ietekmi uz tālāko infekcijas izplatību Latvijā saka Rozentāle.
Sākumā vīrusu konstatēja tikai Rīgā, taču jau pēc gada tas bija arī citviet valstī. To apliecina vīrusa izplatības kartes gada laikā — no pāris punktiņiem Rīgā un tās apkaimē līdz iezīmētiem saslimšanas gadījumiem visā teritorijā. "Labvēlīgu faktoru sakritības dēļ tas izplatījās," uzsver Perevoščikovs.
A hepatītam ir raksturīgi tā dēvētie epidēmiskie pacēlumi, kuru intervāls ir no pieciem līdz astoņiem gadiem. Pēdējais lielais pacēlums, kura laikā saslima ap 20 000 cilvēku, tika reģistrēts 1988.—1990.gadā. Epidemiologi uzskata, ka šoreiz šis periods bijis ilgāks, jo palielinājusies saslimšanai nepieciešamā kritiskā masa — imunitāti pret dzelteno kaiti neieguvušo cilvēku skaits. Tas skaidrojams gan ar mazo dzimstību, gan ar higiēnas apstākļu uzlabošanos, jo īpaši — sabiedriskajās tualetēs.
Imunitāti var iegūt, pārslimojot dzelteno kaiti vai vakcinējoties. Iespējams, ne viens vien no jums ir ieguvis imunitāti, pats to nemaz neapjauzdams. Aptuveni 30% inficēto cilvēku pārslimo A hepatīta vīrusu bezsimptomu formā. Imunitāte pēc izslimošanas izveidojas uz visu dzīvi.
"Uz vienu dzeltenās kaites slimnieku ir vismaz kādas piecas sešas bezdzeltes formas: cilvēkam ir nelaba dūša, vājums, nespēks, gripai līdzīgs stāvoklis. Var arī nebūt nekādu klīnisko izpausmju," stāsta Infektoloģijas centra vadītāja Baiba Rozentāle. Tas savulaik noskaidrots, veicot pētījumus vīrusa skartos kolektīvos — studentu kopmītnēs, armijas daļās un bērnunamos. Tika izmeklētas visas kontaktā ar inficētajiem bijušās personas. Antivielas, kas liecina par imunitātes nostiprināšanos, atrada arī to personu organismā, kam nebija slimības pazīmju. Tā kā šie cilvēki nebija vakcinēti, secinājums bija viens — viņi pārslimojuši šo vīrusu pavisam vieglā formā. "Šie ir bīstamāki par slimajiem," uzsver Perevoščikovs. Nezinot, ka ir inficējušās, šīs personas var nodot vīrusu apkārtējiem.
Pašreizējā dzeltenās kaites uzliesmojuma laikā nomiruši 22 pacienti, visiem bijušas aknu patoloģijas — cirozes vai alkohola radīti bojājumi. Šī vīrusa izpausmes ir daudz vieglākas nekā B un C hepatīta gadījumā. Sākumā ir raksturīga pazemināta ēstgriba, savārgums, paaugstināta temperatūra, slikta dūša un biežāka vēdera izeja, pēc dažām dienām parādās dzelte. Slimība ilgst pāris nedēļu, atveseļošanās var ilgt pāris mēnešu. Kādu laiku pacientam jāatturas no smagas barības un alkohola, taču būtiskas sekas slimība neatstāj. Savukārt B un C hepatīts pārtop hroniskā aknu slimībā. Visbīstamākais ir C hepatīts, kas norit bez simptomiem, un pret to atšķirībā no abiem pārējiem nav izstrādāta vakcīna.
NEtĪRO ROKU SLIMĪBA
Infektologi dzelteno kaiti sauc par netīro roku slimību. Vīruss vairojas aknu šūnās, pēc tam tas nonāk zarnu traktā. Apkārtējos iespējams inficēt, ja pēc tualetes apmeklējuma nemazgā rokas. Perevoščikovs piebilst: pat tie, kas mazgā rokas, nav pilnībā pasargāti. Pētījumā kādā skolā atklāts, ka gandrīz piektā daļa ūdens krānu ir aplipuši ar fekāliju daļiņām.
Visticamāk, netīras rokas arī kļuva par saslimšanas iemeslu Stella Pub. Līdz tam vīrusa izplatība nebija skārusi tik plašus sabiedrības slāņus. Līdzīgu infekcijas uzliesmojumu konstatēja tikai pērnajā rudenī, kad kopmītnes tipa mājā Rīgā, Aglonas ielā 35/1, saslima vismaz 41 cilvēks. Par vīrusa perēkli šī māja kļuva tādēļ, ka tajā ir koplietojama virtuve, vannas istaba un tualete. Epidemiologi uzsver, ka sākumā 45% saslimušo bija bezdarbnieki. Tas ļāva izdarīt secinājumus par dzeltenās kaites izplatību galvenokārt maznodrošinātu un sliktos sadzīves apstākļos dzīvojošu cilvēku vidū. Pēc Stella Pub gadījuma vīruss izplatījās pavisam citā iedzīvotāju grupā — Vecrīgas biroju darbinieku vidū. Viņi to tālāk nodeva ģimenes locekļiem, kolēģiem, paziņām.
Pēc bāra apmeklējuma saslima vismaz 47 cilvēki. Viņu vidū bija arī ārvalstnieki — igauņi, lietuvieši, vācieši. Februārī izraisījās neliels diplomātisks ķīviņš ar Igauniju. Šīs valsts Veselības aizsardzības inspekcija ieteica igauņiem neapmeklēt Latviju. Latvijas Ārlietu ministrija pat uzrakstīja īpašu notu, pieprasot Tallinai atsaukt šo ieteikumu.
No malas tas izskatās nedaudz ironiski, jo Latvijas Tūrisma attīstības valsts aģentūras vārdā preses relīzi nācās izplatīt Normundam Ķietim, kurš pilda preses sekretāra pienākumus un pats pārslimojis hepatītu. Presei nosūtītajā ziņojumā vienlaikus tika kritizēts gan Igaunijas solis, gan arī norvēģu avīzē Dagbladet publicētais mudinājums atturēties no Rīgas apmeklēšanas, jo šeit tūristus aplaupa policisti.
IZPOSTĪTS BIZNESS
Stella Pub ir vienīgais līdz šim zināmais gadījums, kad inficēšanās notikusi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumā. Parasti inficēšanās iemesls ir termiski neapstrādāta pārtika. Baiba Rozentāle atminas dzeltenās kaites uzliesmojuma gadījumu 70.gados Elektronikas institūtā. Tolaik atklājās, ka "vainīgi" bijuši salāti. Lai infekcijas gadījumā varētu noskaidrot tās izcelsmi, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos 24 stundas ir jāuzglabā ēdienu paraugi. Pārbaudot paraugu, arī varēja nekļūdīgi secināt, ka vairāk nekā 30 cilvēku, kas pērn saslima ar salmonelozi, bija saindējušies, ēdot veikalā Maxima gatavotu kartupeļu biezputru. Pati Stella Pub pavāre saslima vairākas dienas pēc tam, kad jau bija inficējusi cilvēkus, un nebija iespējams noteikt, kurš ēdiens bijis pie vainas.
Vidējais vīrusa inkubācijas periods ir 28 dienas. Ņemot vērā, ka pavāre saslima 22.martā, un rēķinot periodu, kurā saslima pārējie, tika secināts, ka cilvēki inficējušies 20.martā. Kur inficējās pavāre, neizdevās noskaidrot. Viņai nebija bijis kontaktu ar inficētu personu, sieviete arī nebija devusies ārzemju ceļojumos. "Tas nozīmē, ka viņa inficējusies sabiedriskā vietā," saka Perevoščikovs. Jautāts, vai pavāre inficējusi pārējos, jo nebija nomazgājusi rokas pēc tualetes apmeklējuma, epidemiologs pēc īsas pauzes saka: "Citādi jau cilvēks nevar inficēt." Pavāri, kura tūlīt pēc skandāla no darba Stella Pub aizgāja, sastapt neizdevās — viņas koordinātas nesniedza ne mediķi, ne bijušie darba devēji.
Pēdējie arī nevēlējās ieslīgt garākās sarunās par Stella Pub notikušo. Divus kādreizējos bāra īpašniekus Andri Bruci un Ēriku Posipaiko satiku tiesas zālē. Viņi bija ieradušies kā atbildētāji kāda cietušā prasībā kompensēt dzeltenās kaites dēļ radušos zaudējumus. Cietušais neieradās, sēdi atlika līdz rudenim. Abi nerunīgie vīrieši no komentāriem atteicās.
Vēlāk viens no kādreizējā bāra Stella Pub īpašnieces SIA Bruko īpašniekiem piekrita īsai telefonsarunai. "Tas sagrāva mūsu biznesu. Pēc notikušā cilvēki vienkārši vairs nenāca un neēda," saka apmēram 40 gadu vecais vīrietis, kurš nevēlas izpaust savu vārdu. Drīz pēc infekcijas uzliesmojuma Doma laukuma Stella Pub nācās slēgt. Bijušais īpašnieks ir pārliecināts, ka Stella Pub bija ievēroti visi iespējamie sanitārie noteikumi. "Roku mazgāšana ne vienmēr palīdz. Tas nemaz vēl nav pierādīts, ka viņi visi inficējās pie mums.
A hepatītu var saķert arī tramvajā vai dzerot tēju," viņš saka un naski nober epidemiologu klāstītās teorijas par dzeltenās kaites neizbēgamo cikliskumu.
Lai arī izkārtni Stella Pub Rīgā vairs neatrast, tās vietā Grēcinieku un Lāčplēša ielā darbojošies bāri ļauj izteikt minējumus, ka daļu biznesa pēc hepatīta skandāla tomēr izdevies saglābt. Tagad šīs vietas latīniskā nosaukuma Stella (zvaigzne) vietā rotājas angliskais Stars (zvaigznes). Arī viens no bijušajiem Stella Pub īpašniekiem atzīst, ka tagad strādā Stars kā "algots darbinieks". Tieši bārus Stars var apmeklēt tie cietušie, kas izvēlējās no Stella Pub saņemt maltīšu dāvanu karti par 100 latiem. Uz šādu soli varētu būt pamudinājusi gan vēlme atteikties no vārda Stella Pub, kas kļuva par sinonīmu dzeltenajai kaitei, gan arī, iespējams, vēlme izvairīties no atbildības tiesas procesos. Abi bāri formāli mainījuši īpašnieku — SIA Bruko vietā tos drīz pēc skandāla pārņēma SIA Ļubdi. Aplūkojot abu SIA īpašnieku un valdes locekļu sarakstus, atrodami vieni un tie paši uzvārdi.
Gan šie aspekti, gan garā tiesāšanās un tās izmaksas no sākotnējās domas vērsties pret Stella Pub tiesā atturēja Parex bankas darbinieku Denisu (26). Viņam ir zināmi vēl četri kolēģi, kas pēc bāra apmeklējuma saslima ar hepatītu. Deniss mēģināja panākt vienošanos par kompensāciju ar Stella Pub īpašniekiem ārpus tiesas. Taču tas nav izdevies. Viņš atteicies arī no 1000 latu dāvanu kartes. "Man tas likās cinisks piedāvājums. Es nespēju iedomāties, ka varētu iet uz to pašu uzņēmumu un ēst," viņš saka. Tādēļ, visticamāk, viņš paliks bez jebkādas kompensācijas.
Dāvanu karti ir pieņēmis Normunds Ķietis. "Es jau tagad varu kaut no zemes celt ēdienu un ēst," viņš ar joku atbild uz jautājumu, vai nav nepatīkami atgriezties uzņēmumā, kura dēļ viņš gandrīz divus mēnešus bija spiests ārstēties slimnīcā.
Kopumā nepilnos divos gados reģistrēti vairāk nekā 4000 saslimšanas gadījumu. Dzeltenajai kaitei ir sezonāls raksturs — pavasarī tā iet mazumā, atsākas rudenī. Rudenī gaidāmi jauni saslimšanas gadījumi. Sabiedrisko ēstuvju apmeklētājiem būs jāiztiek ar cerību, ka pavārs kārtīgi nomazgājis rokas.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.