Jau iepriekš ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadībā darba grupa ierosināja palielināt skolēnu skaitu pamatskolā līdz 100 skolēniem (līdzšinējo 81 vietā), bet vidusskolā – 160 (104 vietā). To neatbalsta Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Ministrs Edgars Zalāns (TP) neatbalsta to, ka izglītības iestāžu reforma tiek saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu, un uzskata, ka minimālo bērnu skaita palielināšana negatīvi ietekmēs izglītības pakalpojumu pieejamību.
Deputāts Kārlis Šadurskis (PS) uzskata, ka, ja šos skaitļus iekļaus normatīvajos noteikumos, tad gaidāma totāla izglītības iestāžu reorganizācija. “Tad lauku skolām būs pamats uztraukumam, un būtībā lauki tiks “iztīrīti” no iedzīvotājiem,” norāda Šadurskis.
IZM parlamentārais sekretārs Rolands Broks gan norādīja, ka uztraukumam neesot pamata, jo skolēnu skaitu nav paredzēts iekļaut normatīvajos noteikumos, un skaidroja, ka šie skaitļi starpziņojumā vairāk minēti salīdzinājumam, kā pēc Eiropas valstu rādītājiem vajadzētu būt.
Komisijas sēdē nebija arī vienprātības, kurš izglītības pārvaldības modelis būtu vispiemērotākais. RAPLM parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš (TP) pauda atbalstu tam, ka katrs novads atbilstoši skolu skaitām veido nepieciešamās struktūrvienības. “Tas nozīmē, ka izglītības pārvaldes funkcijas tiek nodotas pašvaldībām, un RAPLM nav iebildumu pret šo modeli,” tā M. Krastiņš.
“Tiek apsvērta arī iespēja pašvaldībās veidot publiskās aģentūras, bet tad jāveic izmaiņas publisko aģentūru likumā,” norāda M. Krastiņš.
K.Šadurskis gan iebilda, ka mazās pašvaldības nevarēs veikt visas funkcijas, tai skaitā metodisko darbu un tālākizglītību.
Vairāki komisijas locekļi uzsvēra, ka šobrīd daudzi izglītības iestāžu tīkla attīstības jautājumi vēl ir neskaidri, un darba grupas izstrādātie priekšlikumi pausti vēlējuma izteiksmē, tāpēc tika nolemts sasaukt vēl vienu sēdi ar jau konkrētākiem priekšlikumiem un aicināt plašāku speciālistu skaitu.