Deviņi priekšlikumi, kā uzlabot valsts pārvaldi
Diemžēl iepriekšminētajos viedokļos un dokumentos ietvertajā nav ņemtas vērā mūsu valsts attīstības īpatnības un tādējādi izveidojusies pašreizējā kārtība. Izvairīšos no krāšņiem epitetiem — to publiskajā telpā ir bijis gana. Kritikas valdošās koalīcijas īstenotajam "valsts pārvaldes kursam" un dažādu viedokļu par iespējamajām reformām arī bijis gana. Taču nav dzirdēts, ka valsts pārvaldes reforma būtu analizēta kopsakarībās — pārsvarā izskan veci aizvainojumi vai tiek virzītas partijiskās intereses.
Tā vietā man ir deviņi priekšlikumi. Saprātīgi, racionāli, ieviešami un izpildāmi.
Zalāna plānā piedāvāts atstāt astoņas ministrijas esošo četrpadsmit vietā. Šāda ministriju rokāde nepieciešama, šaubu nav. Iespējams, ka ministriju skaitu var samazināt pat līdz piecām vai sešām. Taču reformas būtība ir ne jau ministriju skaitā, bet gan valsts pārvaldes efektivitātē.
Noteikt vienotu atalgojuma sistēmu valsts pārvaldē. Šo jautājumu risināt ir ņēmušās vairākas valdības, taču nekur tālāk par muļļāšanos tāpat kā ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu nav tikts. Piekritīsiet, ka Juridiskā departamenta direktors Finanšu ministrijā ir tikpat vērts kā Vides ministrijā vai galvenais speciālists Zemkopības ministrijā — tikpat cik galvenais speciālists Aizsardzības ministrijā. Pirmais solis šajā virzienā bija vadības līgumu atcelšana. Taču vienotas atalgojuma sistēmas ieviešana ļautu izvairīties no tādām publiskām diskusijām kā pagājušās ceturtdienas LNT rīta tiešraidē starp Dombrovski un Rimšēviču.
Papildus vienotajai atalgojuma sistēmai ar normatīvo aktu (vēlams — likumu) jānosaka valsts pārvaldes budžets attiecībā pret IK. Proti, jānosaka "griesti", cik procentuāli no IK var tērēt valsts pārvalde. Valsts pārvalde tērē naudu, kas saņemta budžetā, tādēļ tās tēriņu ierobežošana vien atbilstu tiesiskas valsts un likuma varas principam. Tas ļautu arī izvairīties no valsts pārvaldes mākslīgas palielināšanas, liekot tai strādāt maksimāli efektīvi.
Īstenojot reformas valsts pārvaldē, vadlīnijai ir jābūt Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Valsts pārvaldes iekārtas likumā ietvertajiem valsts pārvaldes pamatprincipiem jābūt mantrai, kas ir katra valsts pārvaldē strādājošā rīcības pamatā. Mēs lepojamies ar to, ka mums ir progresīvs Valsts pārvaldes iekārtas likums, taču cik daudz tas ir vērts, ja daļa valsts pārvaldē strādājošo vien attāli nojauš par tā esamību, kur nu vēl par ievērošanu.
Zalāna piedāvātos principus par politikas īstenošanu un funkciju maksimālu nodošanu reģionālajam valsts pārvaldes līmenim un pašvaldībām var īstenot tikai tad, ja valstī būs trīs, labi, piecas vienotas datubāzes. Ikvienai centrālajai vai reģionālajai valsts pārvaldes iestādei viena un tā pati informācija no konkrētās sistēmas jāgūst maksimāli īsā laikā, tam patērējot maksimāli maz resursu. Kamēr katrai ministrijai un valsts pārvaldes iestādei būs sava maza datubāzīte, kuru savietošana prasa laiku un naudu, tikmēr nav iespējama normāla valsts budžeta plānošana un Zalāna piedāvātie iepriekšminētie principi ir nesasniedzams sapnis. Uzskatāms piemērs — pēdējās nedēļas diskusija par nodokli dzīvojamai platībai. Kam nepieciešama dzīvesvietas deklarēšana, ja to nav iespējams savietot ar Valsts zemes dienesta (VZD) datubāzi?
Vēl par funkciju nodošanu pašvaldībām un privātajam sektoram. Pārāk liela sloga uzlikšana pašvaldībām nenesīs gaidīto rezultātu. Valstij maksimāli jānodod tai neraksturīgās funkcijas privātajam sektoram. Piemēram, mērniecība un nekustamo īpašumu apsaimniekošana. Tas ne vien atslogotu valsti no tai neraksturīgu funkciju realizēšanas un ļautu attīstīties normālai konkurencei attiecīgajās tautsaimniecības nozarēs, bet arī veicinātu uzņēmējdarbību. Uzņēmējdarbība nav tikai eksports, tai pieskaitāma arī pakalpojumu joma.
Valsts pārvaldes pieņemto lēmumu kvalitāte ne vienmēr ir apmierinoša. Taču tas nav tikai tāpēc, ka ierēdņi neiedziļinās konkrētajā jautājumā, vien izpildot attiecīgās ministrijas attiecīgā brīža politisko uzstādījumu. Bieži vien ierēdņiem pietrūkst arī nepieciešamo zināšanu, prasmes un kompetences. Tādēļ dažādu līmeņu valsts pārvaldes pieņemto lēmumu kvalitātes nodrošināšanai lēmumu pieņemšanas procesā jāiesaista attiecīgo jomu eksperti. Tas nodrošinātu teorijas un prakses sinerģiju un veicinātu valsts pārvaldes prestižu. Turklāt kvalitatīvi normatīvie akti ļautu izvairīties no to dažādām interpretācijas un piemērošanas iespējām.
Ekspertu iesaistīšana valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā aktualizē vēl vienu aspektu — valsts pārvaldes kompetenci. Apgalvojums, ka tā pašreiz īsti neatbilst nepieciešamajam līmenim, lielā sabiedrības daļā rastu atbalstu. Kompetences nepārtraukta paaugstināšana un zināšanu līmeņa uzlabošana valsts pārvaldē ir vitāli nepieciešama, jo atbilde "tādēļ, ka tā ir" nav valsts pārvaldes cienīga.
Visbeidzot — valsts pārvaldes reformu nav iespējams realizēt bez valsts pārvaldes attieksmes maiņas. Sākot ar augstākajām valsts pārvaldes amatpersonām un beidzot ar visvienkāršāko valsts pārvaldes darbinieku. Valsts pārvaldes funkcionēšanas stūrakmens ir apziņa, ka valsts pārvalde domāta iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ka valsts pārvaldes galvenais uzdevums ir pieņemt un realizēt valstiski svarīgus uzdevumus, nevis īstenot šauras kādas grupas vai atsevišķu personu intereses. Ja iedzīvotāji jutīs attieksmes maiņu, varēsim atvadīties no tādām problēmām kā "aplokšņu algas", iepriekš sarunāti iepirkumi un savu cilvēku ielikšana attiecīgajos amatos.
Nemitīgi tiek skandēts, ka krīze ir iespēju laiks. Taču tas ir iespēju laiks ne tikai uzņēmējiem, bet arī daudz aprunātajām valsts pārvaldes strukturālajām reformām. Ne jau mehāniska līdzekļu "apgriešana" uzskatāma par valsts pārvaldes reformu. Tā drīzāk ir tuvredzība un strausa politika. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā žurnāla Rīgas Laiks jūnija numurā apgalvo — devalvācija ir truls instruments: visiem vienādi un vienā dienā. Pašreizējā līdzekļu samazināšana valsts pārvaldē nav nekas cits kā tās devalvācija.
Taču šobrīd valsts pārvaldē ir nepieciešama atbildīga un pārdomāta rīcība. Ja valsts pārvaldes reforma tiktu īstenota stratēģiski pareizi, tas ļautu reformai nepieciešamos gadus pārvērst mēnešos. Un iespējami ātri sasniegt reformas mērķi — nelielu, kompetentu, profesionālu un caurredzamu valsts pārvaldi. Par to, ka tieši tādai jābūt valsts pārvaldei, nevienam taču šaubu nav.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.