Īrija darba meklētājiem ir bijusi labi zināma ne vien kā valsts, kur pat mazkvalificētā darbā iespējams nopelnīt pieklājīgu iztiku, bet arī ar dāsno sociālo politiku. Taču tagad arī tai nākas domāt, kā samazināt izdevumus, palielināt ienākumus un izdzīvot krīzes apstākļos. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka Īrijas atlabšana no straujās ekonomikas lejupslīdes būs lēna un smaga — valsts iekšzemes kopprodukts no 2008. līdz 2010.gadam samazināsies par 13,5%, bet 2011.gadā pieaugs par aptuveni 1%. SVF paziņojumā teikts, ka tirgus stabilitātes nodrošināšanai Īrijas valdībai nepieciešams iegrožot valsts budžeta deficītu, samazinot sabiedriskajā sektorā strādājošo algas un valsts izdevumus, ziņo _Reuters_.Budžeta grozījumos Īrijai jāatrod iespējas ietaupīt aptuveni piecus miljardus eiro, tajā skaitā 1,5 miljardus eiro plānots nogriezt uz sociālā budžeta rēķina. Turklāt valdība sola bargi vērsties pret krāpniekiem, īpaši ārvalstu pilsoņiem, pārbaudot pabalstu, tai skaitā bērnu pabalstu pamatotību.Vairākums vietējo un viesstrādnieku par draudiem samazināt sociālos pabalstus gan neuztraucas. Tos, kas strādā nelegāli (tādu, pēc vietējo teiktā, ir daudz, turklāt, palielinoties bezdarbam, nelegālā nodarbinātība kļūst arvien izplatītāka), tas neskar. Tie, kas Īrijā strādājuši oficiāli, maksājot nodokļus, ir droši — pat ja paliks bez darba, nekādā gadījumā — bez iztikas līdzekļiem. Īrijas iedzīvotājiem ir pārliecība — kaut arī mazākā apmērā, tomēr sociālā labklājība bija un būs viena no šīs valsts prioritātēm, raksta _Diena_.Laikraksta uzrunātie Īrijā strādājošie un dzīvojošie latvieši neviens nedomā atgriezties dzimtenē. Tā Latviešu biedrības Īrijā pārstāvis Alvils Reinbergs saka, ka viņš nezinot nevienu, kurš būtu Īriju pametis. «Drīzāk tiem, kas šeit strādā jau krietnu laiku, piebiedrojas arī ģimene, piemēram, uz Īriju pārceļas arī sieva ar bērniem, kas jau no pirmās dienas var pretendēt uz bērnu pabalstu,» saka A.Reinbergs.Īrijas latviešu vidū runas par atgriešanos dzimtenē nedzird — ja nu kāds tomēr grasās kaut kur doties, tad uz Kanādu, Austrāliju, Angliju. Poļi gan dodoties mājup.Jānis, kurš Īrijā strādā un dzīvo jau 10 gadus, laikrakstam teicis: «Paklausoties ziņas un palasot avīzes, latviešiem par atgriešanos dzimtenē vismaz pašlaik nevar būt ne runas. Jo, lai nu kā, bet Īrijas valdība parūpēsies par cilvēkiem — gan vietējiem, gan ārvalstniekiem, neļaujot nomirt badā, kamēr Latvijas valdība dara visu, lai šī mazā tauta izmirtu.»
Visu Zanes Atlāces pētījumu Īrijas latvieši vairāk lasiet 14.jūlija laikrakstā Diena