Diena jautā vēlētājiem Rīgā, kāpēc viņi piedalās referendumā

Arī man šī ir nākamā svarīgākā diena pēc neatkarības atjaunošanas, kad ir iespējams daudz ko vērst par labu, kamēr vēl nav par vēlu. Patreizējā Satversme ir jālabo, jo tā negarantē varas līdzsvaru demokrātiskā valstī.

Es parakstījos par referenduma ierosināšanu un aiziešu arī nobalsot, vēl jau ir laiks līdz 10 vakarā. Un balsošu 'par' šādu iespēju un ne jau aģitāciju dēļ, bet tādēļ, ka Latvijā kaut kas līdz šim nav bijis kārtībā ar spēku samēru visā valsts vadīšanas struktūrā - respektīvi ar šādu soli, manuprāt, tiks mazināta cilvēku vēlme iesaistīties politikā publiskās naudas piesavināšanās nolūkā. Un, protams, piedalos referendumā, lai Latvija kādreiz sasniegtu R-Eiropas attīstības līmeni, nevis nokristos līdz Āfrikas līmenim.

Minešu tikai vienu iemeslu, kāpēc biju un balsoju par. Dārgajā pozitīvisma kampaņā KALVĪTIS mums solīja TREKNUS SEPTIŅUS GADUS!!! Viņš(premjers tobrīd un TP vadītājs) man/mums MELOJA! Arī naudu negatavojas atmaksāt, bet tas bija jāizdara tajā brīdī, kad kļuva skaidrs, ka solījumi nebūs piepildāmi!! Beidzot esam gatavi PAPRASĪT ATBILDĪBU no "kalvīšiem" un "emšiem" u.c. Lai mums tas izdodas!!

KUR MŪSU prezidents,laikam Ķīnā krēslu meklē ???????

Par sevi. Kāpēc ir jāizsaka savs viedoklis? Gadu no gada mums ir stāstījuši, ka Latvija ir valsts ar plaukstošu ekonomiku. Gadu no gada mēs redzam, ka cilvēk brauc uz ārzemēm, lai meklētu darbu un attiecīgu samaksu. Nosauciet man vēl vienu valsti ar plaukstošu ekonomiku, no kuras brauc projām cilvēki? Uz tādām valstīm cilvēki dodas, nevis brauc projām. Skaitļi jau pacieš visu. Var jau būt, ka skaitot ienākumus tirdzniecībā, nekustināmo īpašumu tirgū, tā arī iznāca, ka Latvija plaukst un zeļ. Taču Latvija nav Monako vai Butāna, vai kāda cita mazvalstiņa, kas var pastāvēt, attīstot tikai neražojošo sfēru. Latvijas rūpniecība, lauksaimniecība - ja jau cilvēki neatrod darbu - ir dziļā mīnusā. Sociālā spriedze nevienlīdzīgas nodokļu politikas dēļ ir radīta starp namsaimniekiem un īrniekiem. Cilvēki ir sarīdīti viens pret otru. Cilvēki sāk attāpties, ka optimistiski ņemtie bankas parādi būs ar;i jāatmaksā. Skaties kur gribi, parādās plakāti, pārdod zemi, māju... Cilvēki grib sagaidīt kārtējo labklājības vilni, nevis inflācijas lokus, kas žņaudz aizvien sliktāk. valdība jau tautu nedzird, viņi dzīvo savā, pārtikušajā pasaulē, ko inflācija graujoši neskar. Ja tev ir divi miljoni un tu pazaudē vienu, tas ir traki, bet ne graujoši. Bet, ja tev kabatā ir 10 lati un tu pēkšņi pazaudē piecus, tad tā jau ir katastrofa!

Šī ir nākamā svarīgākā diena pēc neatkarības atjaunošanas.

Un par tiem it kā trūkumiem, ko it kā var izmantot negodīgi politiķi: es vairāk uzstrauktos tieši par valdošajā koalīcijā ietilpstošajām partijā, kas jau ir parādījušas, ka viņām pie vietas ir arī tiesas lēmumi, kur nu vēl tāds sīkums kā ētika.

es ar iešu. ja ne šodien, tad kad? ja ne mēs, tad kurš?