Diplomātijas ilgdzīvotājs Andris Teikmanis

Valsts sekretārs var pārdzīvot ne vienu vien ministru. Jaunajam ĀM valsts sekretāram šoruden apritēs 49 gadi, precējies (dzīvesbiedre — angļu valodas speciāliste), aug vēlīna tīņu vecuma meita un trīs gadus jaunāks dēls. Andris Teikmanis ir rīdzinieks kopš dzimšanas, absolvējis tagadējo Āgenskalna ģimnāziju, zina četras svešvalodas. Kā daudziem puikām, skolas laikā viņam bija iesauka. Tā ir zināma, taču — lai paliek abiturientu vakariem. Attaisnoja disidentu Pēc tagadējās Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes beigšanas (1983.g.) strādāja par izmeklētāju milicijā, 1988.gadā kļuva par pašreizējā Centra rajona tiesas tiesnesi. Izpelnījās ievērību ar to, ka pirmais Padomju Savienībā attaisnoja tiesas priekšā nonākušu disidentu — "nelikumīgās ielu aktivitātēs" apsūdzētu grupas Helsinki—86 dalībnieku. Taču klāt jau bija Atmoda. Teikmanis, tobrīd vēl tiesnesis, bija viens no Tautas frontes dibinātājiem. 1989.gada nogalē pašvaldību vēlēšanās Teikmani vispirms ievēlēja Rīgas pilsētas padomē, tad par padomes priekšsēdētāju. Sākumā viņš dabūja trūkties, jo reālā teikšana bija nevis iedzīvotāju ievēlētajai padomei, bet birokrātiskai struktūrai — padomes izpildkomitejai. Pie spēka ievēlētie runasvīri tika vēlāk, kad mainījās likumdošana, un šīs izmaiņas bija arī Teikmaņa nopelns. 1990.gada pavasarī viņu ievēlēja Augstākajā Padomē (AP). Andris Teikmanis balsoja par Neatkarības atjaunošanas deklarāciju. Lobēja ar pašvaldību darbu saistīto likumdošanu. Gadījās arī ārkārtas brīži. Viens no tiem Teikmanim iekrita 1991.gadā, pašā augusta nogalē. AP jau bija pieņēmusi Konstitucionālo likumu par Latvijas valstisko statusu, pasaulē jau bija sākusies lavīnveida mūsu neatkarības atzīšana. Brīvības ielā jau bija nokopts Ļeņina piemineklis, taču Rīgas OMON sēdēja savā Vecmīlgrāvja bāzē, un šīs — stūrī iedzītās — bandas rīcība nebija prognozējama. Krievija bija ar mieru viņus uzņemt. Taču kādam tas viņiem bija jāpastāsta. Pārliecinoši. Izvēle krita uz Teikmani. Visneitrālākais no visiem pazīstamajiem "lielajiem priekšniekiem", tātad vislielākā iespējamība, ka nekļūs par ķīlnieku. Saruna notika jau stipri pret nakti. Rītausmā OMON ar speciālu reisu aizlidoja uz Tjumeņu. Strasbūra, Vācija, Krievija Par Rīgas mēru Teikmanim nācās strādāt lielu pārmaiņu un stipri šauras iztikšanas gados. Nav brīnums, ka viņš pieņēma piedāvājumu strādāt Ārlietu ministrijā (ĀM), un 1995.gada pavasarī viņu redzējām Latvijas vēstnieka amatā Eiropas Padomē. Deviņdesmito gadu pirmā puse un arī vidus ĀM kadru jomā bija visai smags laiks, un tagad Teikmani jau var uzskatīt par ĀM ilgdzīvotāju. Vieta Strasbūrā viņam bija tāds kā treniņamats, "īstā dzīve" atnāca 1998.gada sākumā, kļūstot par vēstnieku Vācijā. Tas ir stratēģiski svarīgs amats. Redzējis tuvplānā tagad vislabāk atalgoto Krievijas viesstrādnieku Gerhardu Šrēderu, tolaik — Vācijas kancleru. Vācijā Teikmanis "nolauza" diplomātiem tradicionālos četrus gadus, pēc atgriešanās dzimtenē kļūstot par ĀM valsts sekretāra vietnieku. Tāda ir diplomātu darba specifika — izmest kādu līkumu pa pasauli un atgriezties. Taču nepagāja ne trīs gadi, kad Teikmanis atkal nonāca stratēģiski nozīmīgā amatā, 2005.gada aprīlī kļūstot par vēstnieku Krievijā. Šis viņa karjeras posms publiski izgaismots visvairāk. Tā galvenais notikums ir Latvijas un Krievijas robežlīguma parakstīšana un ratifikācija. Priekšplāna personāži, dabiski, bija citi, vēstniekam Teikmanim tika melnais darbs, un to viņš prata padarīt. Līgumu bez aizķeršanās ratificēja ne tikai Saeima, bet arī Krievijas Valsts dome. Domē debatēs parlamentārais klauns Vladimirs Žirinovskis teica zīmīgos vārdus, ka Latvijā krievu problēma nepastāvot, jo visi krievi esot aizbraukuši. Krievijā nācās piedzīvot arī pa nepatīkamam brīdim. Piemēram, pērn jūnijā ar Teikmaņa personisku iejaukšanos izrādījās par maz, lai pie Krievijas vīzas varētu tikt vēsturnieks Heinrihs Strods. Viņam neizdevās panākt, ka Krievijas TV atteiktos no baltiešus apmelojošās "dokumentālās" filmas Baltijas nacisms demonstrēšanas. Ticis pa ādu arī šī vārda burtiskā nozīmē: nupat augustā preses konferences laikā divi nacionālboļševiki aplēja vēstnieku ar sarkanīgu šķidrumu un pilnā balsī apgalvoja, ka viņa rokas esot asiņainas. Tas bija protests pret Latvijas nacionālboļševiku fīrera Vladimira Lindermaņa tiesāšanu Rīgā. Nevienā profesijā nav maizītes bez garozas. Kopumā jāteic, ka Teikmanis acīmredzot adaptējās Krievijā itin labi. Tūlīt pēc iecelšanas amatā viņš intervijā žurnālam Nedēļa par Krieviju pateica vienu otru skarbu vārdu — uz diplomātiskās etiķetes robežas. Iespējams, dzīvojot Maskavā, viedoklis mainījās. Koļerova kompliments Kad kļuva skaidrs, ka runas par Teikmaņa atgriešanos Latvijā un viņa gaidāmo iecelšanu valsts sekretāra amatā nav baumas, uzmanību piesaistošus vārdus pateica krievu polittehnologs, kādreizējais Krievijas prezidenta administrācijas vadošais speciālists "apspiesto tautiešu" lietās Modests Koļerovs. Darba gados Maskavā Teikmanis esot demonstrējis augstu reālisma izjūtu attiecībās ar Krieviju, un cieņu izraisot "krampis", ar kādu aizstāvētas Latvijas intereses. Teikmaņa iecelšana amatā esot "labs jaunums Krievijas un Latvijas attiecībām". Kompliments no rūdīta "postpadomju telpas" nostiprinātāja puses drīzāk jau uzskatāms par antikoplimentu. No negaidītas puses Teikmanis parādīja sevi pagājušajā vasarā. Latvijas televīzija parādīja sižetu, kurā cienījama vecuma kundze pastāstīja, ka jaunajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram ar "pateicību aploksnītēm" neesot bijis gluži tā, kā to klāsta viņš pats — tās esot ienākušās arī pirms operācijas. Kundze izrādījās Andra Teikmaņa māte. Sekoja atbilde: Teikmanis citā televīzijā paskaidroja, ka mātei esot īpatnēja domāšana. Drīzāk jau par īpatnēju saucama dēla rīcība. Cilvēki, kuru ceļi krustojās ar Teikmaņa ceļiem saistībā ar darba lietām, teic, ka priekšnieks viņš neesot slikts, taču dodot priekšroku lēmumu pieņemšanai šaurā lokā, toties nevairoties no riska. Mēdzot iespītēties un pat pacelt balsi, ja uzskata, ka viņam ir taisnība. Ar siltu vārdu viņu piemin Latvijas uzņēmēji, kuru bizness ir Krievijā. Viens no Teikmaņa pirmajiem praktiskajiem darbiem Maskavā bija Uzņēmēju kluba izveidošana. Andra Teikmaņa diplomāta karjera bijusi augšupejoša, bez kritieniem un horizontālas mīņāšanās. Valsts sekretārs ir tāds viltīgs amats. Tajā var sēdēt līdz pensijai, bet to var izmantot kā tramplīnu lēcienam lielajā politikā. Uz jautājumu, kādus ceļus ies Teikmanis, šobrīd atbildēt nevarētu pat viņš pats.