Saeimas priekšsēdētāja biroja vadītājs Indriķis Putniņš aģentūrai BNS paskaidroja, ka parlamenta ārkārtas sēdē trešdien paredzēta Zatlera uzruna, bet pēc uzrunām parasti debates no tribīnes deputātu starpā nenotiek. Savukārt Saeimas Kārtības rullis diskusijas arī neaizliedz.
Līdz ar to, lai viss noritētu korekti un atsevišķas partijas vēlāk nepaustu pretenzijas, ka deputātiem ir aizliegts runāt, pirms ārkārtas sēdes Frakciju padomē paredzēts panākt vienošanos un pieņemt lēmumu, ka debates nenotiks. Ja domas dalīsies, par šo jautājumu starp frakciju vadītājiem varētu notikt arī balsojums, pieļāva Putniņš.
Jau vēstīts, ka pēc Zatlera lūguma Saeima trešdien sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā prezidents uzstāsies ar ziņojumu par savu likumdošanas iniciatīvu saistībā ar Satversmes grozījumiem.
Iepriekš Zatlers norādīja, ka Saeimā neiesniegs gatavu likumprojektu, bet likumdošanas iniciatīvu, lūdzot tautas kalpus to izskatīt un grozījumus Satversmē pieņemt rudens sesijas laikā. Prezidents lūgs, lai Saeimas Juridiskā komisija savā darbā iesaista arī Konstitucionālo tiesību ekspertu komisijas pārstāvjus. "Ir jārīkojas un mazāk jārunā. Tautas tiesības atlaist Saeimu ir pēc iespējas ātrāk jāiestrādā Satversmē. Ja 40% to vēlas, Saeimas pienākums ir to īstenot," viņš teica žurnālistiem preses konferencē svētdien, kuru sasauca saistībā ar 2.augusta referenduma rezultātiem.
Zatlers arī atzina, ka Latvijas pilsoņi pēc referenduma pamodušies citā Latvijā, un norādīja, ka viņš jau no paša sākuma bijis par tautas tiesībām atlaist Saeimu.
Runājot par iepriekš Saeimā iesniegto iniciatīvu par prezidenta tiesībām atlaist Saeimu, Zatlers uzsvēra, ka deputātiem būtu jāieklausās viņa komisijas ekspertu viedoklī, jo abas normas ir jāsabalansē. "Ja valstī ir politiskā krīze, Valsts prezidentam ir jādod tiesības atlaist Saeimu, ja valstī ir sabiedrības uzticības krīze parlamentam, sabiedrībai jādod tiesības atlaist Saeimu," sacīja prezidents.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem 2.augusta referendumā par grozījumiem Satversmē, kas paredzētu tiesības pilsoņiem ierosināt Saeimas atlaišanu, piedalījās 629 064 iedzīvotāji, no kuriem 608 601 pilsonis jeb 40,17% no balsstiesīgo iedzīvotāju skaita pauda atbalstu grozījumiem valsts pamatlikumā.
Lai grozījumi stātos spēkā, gan bija nepieciešams vairāk nekā puses jeb apmēram 757,6 tūkstošu balsstiesīgo iedzīvotāju atbalsts.