Rīgas reģiona kriminālpolicijai zināmi aptuveni desmit publiski vārdā līdz šim nenosaukti sabiedrībā pazīstami cilvēki, tostarp sportisti un bieži dzeltenās preses aprakstīti cilvēki, kuri pie narkotikām tikuši no februāra sākumā aizturētajiem diviem narkodīleriem, kas savulaik bija saistīti ar profesionālo sportu.
Toreiz Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis žurnālistiem sacīja, ka klienti narkotikas lietojuši pat publiskās vietās un viņu atbildība par šādu pārkāpumu tiks vērtēta.
Tagad Ķuzis pastāstīja, ka policijas galvenais uzdevums esot noskaidrot, kur narkotikas ņēmuši abi aizturētie narkodīleri, un apturēt narkotiku izplatīšanas tīklu. Policijai neesot pašmērķis sodīt šos sportistus un dzeltenās preses varoņus, kaut stingrās preventīvās pārrunās viņi brīdināti par atbildību, kas draud par narkotiku lietošanu, - pirmo reizi tiek noformēts administratīvā pārkāpuma protokols, bet nākamajā reizē jau iestājas kriminālatbildība. Ķuzis arī saprot - ja policija sportistam noformētu administratīvā pārkāpuma protokolu, ar sportista karjeru būtu cauri.
Krimināltiesību ekspertam Andrejam Judinam šajā gadījumā šķiet, ka piemēroti dubulti standarti un ir pretruna ar principiem, kas ir nostiprināti likumos.
Eksperts, gan nezinot precīzus lietas apstākļus, sacīja - ja ir noticis administratīvs vai krimināls pārkāpums, policijai ir pienākums reaģēt, ja ir pārkāpuma sastāvs, tad ir jābūt atbildībai. Likumi gan pieļauj, ka atsevišķos gadījumos pārkāpēju var atbrīvot no atbildības, taču narkotiku lietošana neesot maznozīmīgs gadījums.
"Ja policija ziņotu, ka nav faktu, ka viņi lieto, tad jautājums atkrīt. Bet ja viņi ziņo, ka lieto, tad tas nozīmē - pārkāpumu mēs redzam, bet mēs nereaģēsim uz to," viņš uzsvēra.
Judins gan uzteic likumsargus, ka ir notikušas preventīvas sarunas ar šiem lietotājiem un tas ir augsti vērtējams, taču personai, kas izdarījusi administratīvu pārkāpumu vai noziegumu, ir jāatbild par izdarīto, īpaši, ja runā par narkotikām. Pēc Judina domām, vajadzētu būt preventīvai sarunai un piedevām atbildībai.
"Ja mēs runājam par narkotikām, tad īpaši svarīgi, lai būtu līdz galam izdarīts darbs. Ir tie, kas piedāvā, un tie, kas patērē, un būtu muļķīgi meklēt, kurš no viņiem ir vainīgs vairāk, bet ir jāsaprot, ka viņi var pastāvēt kopā," skaidroja Judins.
Ja policija, iespējams, izvēlējusies pārkāpējus nesodīt, lai nebūtu sabojāta, īpaši sportistu, karjera, tad Judins uz to atbild: "Kas tie par standartiem? Citam cilvēkam, varbūt citam pārkāpējam ar krāvēja karjeru būtu cauri, tas nav nopietni. Es respektēju cilvēku, kas nodarbojas ar sportu, bet, ja viņš ir pārkāpis, tad ir jāatbild."
"Mani pārsteidz, ka ir respekts pret cilvēkiem, kas ir slaveni. Ja ir narkotiku lietotājs, tad, protams, varam nerunāt par viņa vārdu, uzvārdu, bet ir absolūti vienalga, ar ko viņš nodarbojas un cik viņš pazīstams," norādīja Judins.
Normatīvie akti arī paredz - ja cilvēks atkārtoti gada laikā lieto narkotikas, viņam jau paredzēta kriminālatbildība. "Viņiem (sportistiem un dzeltenās preses varoņiem) pirmais gadījums nemaz neskaitās, bet, ja viņus pieķers atkārtoti, tad reaģēs, bet tad viņiem būs tikai pirmais gadījums."
Judins arī atgādināja Administratīvo pārkāpumu kodeksā minēto, ka administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.
Arī kriminologs Andrejs Vilks precīzus apstākļus gan par šo gadījumu un plašāku informāciju nezinot, bet atzina, ka ikviens gadījums esot jāvērtē individuāli.
Uz jautājumu, ja pieņem situāciju, ka sportisti un dzeltenās preses varoņi tomēr lietojuši narkotikas un tagad netiek sodīti, vai tas nerada zināmus dubultus standartus, Vilks, pamatojoties uz zinātnieka, kas pirmais uzrakstījis kriminoloģijas mācību grāmatu, teoriju, atbildēja: "Ir zināma cilvēku kategorija, kas izdarījuši noziegumus, kuriem nekad nebūs jāpiemēro sods, jo tas pēc būtības viņiem var būt kaitīgs. Pats fakts, ka viņi ir pieķerti un ka ir noticis, ka viņi izdarījuši šo likumpārkāpumu, viņos pašos rosina tik lielu atbildības pakāpi, ka viņi emocionāli notikušo pārdzīvo pietiekami."
"Un ir otra noziedznieku kategorija, kuri pēc būtības nekad nebūtu jālaiž no cietuma ārā, jo labošanās nebūtu patiesa un reāla," teica Vilks.
Iespējams, šiem sportistiem un dzeltenās preses aprakstītajiem cilvēkiem, nonākot fakta priekšā, ka viņi pieķerti lietojam narkotikas un bijušas pārrunas, pēc būtības ir pietiekami, jo tas draudējis ar karjeras izjukšanu, domā Vilks.
Kriminologs gan nobeigumā uzsver, ka katrs gadījums likumsargiem ir jāvērtē individuāli, jo esot taču atšķirība starp cilvēku, kam no apreibinošo vielu lietošanas sadurstītas rokas, un cilvēku, kas mazliet pamēģinājis narkotikas.
Policijai svarīgi ir noslēgt kanālus, caur kuriem šīs vielas ieplūst Latvijas teritorijā, un pārtraukt narkodīleru darbību. Tajā pašā laikā nedrīkstot aizmirst pievērst uzmanību lietotājiem, taču bez šaubām lielākie resursi jākoncentrē uz to, lai narkotikas neieplūstu Latvijā, piebilda Vilks.
Ķuzis LTV raidījumā "Panorāma" pirmdien atzina, ka neesot dubultas morāles un dubultu standartu un visiem likums esot viens. Tūlītēja pircēju aizturēšana nesekmējot narkodīleru notveršanu. "Lietotājs pateiks to, ka - jā, iegādājos no viņa. Viņš teiks, bet es jau netirgoju, es pats esmu narkomāns un es viņam iedevu. Bet kāpēc naudu ņēma - viņš man parādā bija. Un, lūk, tirdzniecība nekad nesanāks," skaidroja Ķuzis.
6.februāra vakarā policija Rīgā, Avotu un Bruņinieku ielā, aizturēja divus 1984. un 1974. gadā dzimušus narkodīlerus, pie kuriem atrasti 176,5 grami metamfetamīna, kā arī 11,6 grami kokaīna. Narkotiku aptuvenā vērtība kopumā ir 2461 lats.
Abi aizturētie narkodīleri skaitījušies otrā līmeņa dīleri un bijuši saistīti ar profesionālo sportu, bet policijas redzeslokā nonākuši aptuveni pirms pusgada, un viņu klienti bijuši pārsvarā sabiedrībā zināmi cilvēki.
Par to, ka sabiedrībā zināmi cilvēki sāk aizrauties ar narkotikām, policijai jau bija aizdomas kopš 2007.gada, jo nelegālajā tirgū lielākos daudzumos parādījās kokaīns, kuru uzskata par izsmalcinātu apreibinošo vielu, turklāt tā nav lēta.