Dombrovskis: 2009.gada budžets: paģiras pēc treknajiem gadiem

Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās gadījumos, īpaši, kad to ietekmē iekšzemes patēriņa pieauguma tempu samazinājums, ir nepieciešams izmantot stimulējoša rakstura fiskālos instrumentus, kas šajā gadījumā ir budžeta deficīts". Pēdējos četrus gadus šī pati valdošā koalīcija gan ignorēja ekonomistu aicinājumus atbilstoši ekonomikas cikliskuma teorijai straujas ekonomiskās izaugsmes laikā sabalansēt budžetu un nodrošināt budžeta pārpalikumu. Taupa uz pensionāru rēķina Kā jau pēdējos gados ierasts, valsts budžets tiek glābts uz pensionāru u.c. sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju rēķina. Valsts pamatbudžets tiek plānots ar 554 milj. latu deficītu, bet sociālais budžets — ar 224 milj. latu pārpalikumu. Rezultātā sociālā budžeta pārpalikums daļēji kompensē milzīgo valsts pamatbudžeta deficītu. Veidojot simtiem miljonu lielu pārpalikumu sociālajā budžetā, I.Godmaņa valdība mākslīgi bloķē iespēju straujāk paaugstināt pensijas un sociālos pabalstus. Arī I.Godmaņa un I.Purnes pirms referenduma par minimālās pensijas paaugstināšanu publiski dotais solījums no 1.janvāra paaugstināt sociālā nodrošinājuma pabalstu no 45 uz 60 latiem netiek pildīts — neesot naudas. 224 milj. latu sociālā budžeta pārpalikums gan uz šādām domām neuzvedina. Turklāt sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšana no 45 uz 60 latiem bija paredzēta arī I.Godmaņa valdības rīcības plānā. Kā parasti — plāni ir, rīcības nav.Algu iesaldēšana Taupības režīma vārdā valdība ir lauzusi iepriekš dotos solījumus par algu paaugstināšanu mediķiem, policistiem u.c. sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām. Attiecīgi — veselības aprūpes izdevumi tiek samazināti no 3,5 procentiem no IKP uz 3,1 procentu no IKP, izglītības izdevumi — no 4,2 procentiem uz 3,8 procentiem, izdevumi sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanai — no 2,1 procenta uz 1,9 procentiem utt. Nemaz nerunājot par algu iesaldēšanas negatīvajām sociālajām sekām, valdības lēmumam iesaldēt algas būs arī negatīva ietekme uz valsts ekonomiku. Algu iesaldēšana vēl vairāk ierobežos jau tā sarūkošo iekšzemes pieprasījumu un iedzīs valsts ekonomiku vēl dziļākā recesijā.Imitē vētrainu darbību Nākamajā gadā tiek plānots valsts budžeta izdevumu pieaugums par vairāk nekā pusmiljardu latu jeb desmit procentiem. Atkārtoju — pieaugums, nevis samazinājums. Tiesa, pēdējos mēnešus valdība nodarbojās ar vētrainas darbības imitāciju, ziņojot par ministriju pūliņiem samazināt izdevumus par desmit procentiem. Valdība gan nepaskaidroja, attiecībā pret ko samazinājums tiek veikts. Tad lūk, plānojot budžetu, tiek sastādīts arī vidēja termiņa trīs gadu plāns, un valdības veiktais desmit procentu samazinājums ir attiecībā pret šo plānu, nevis reāla izdevumu samazināšana. Tomēr jāatzīst, ka šogad vispārējo valdības dienestu izdevumu pieaugums ir krietni mazāks nekā iepriekšējos gados — tikai 9,4 milj. latu. Protams, potenciāls administratīvo tēriņu samazināšanai nebūt nav izsmelts — ierēdņu algu, prēmiju un piemaksu sistēmas sakārtošana, dažādu aģentūru apvienošana vai likvidēšana, funkcijas nododot attiecīgajām ministrijām, valsts uzņēmumu padomju samazināšana ir tikai daži no veicamajiem pasākumiem. Latvijas administratīvais aparāts ir viens no lielākajiem un dārgākajiem Eiropā gan pēc ierēdņu skaita uz 1000 iedzīvotājiem, gan pēc administratīvo izdevumu īpatsvara budžetā. Investīciju sarukums Kā kuriozu var uztvert valdības apgalvojumu, ka "2009.gadā valdība plāno stimulēt tautsaimniecību, nodrošinot budžeta līdzekļus ES fondu apguvei un veicot investīciju projektus". Laikam jau tautsaimniecības stimulēšanas vārdā valsts pamatbudžeta finansējums investīciju projektiem tiek samazināts no 4,3% no IKP uz 3,8% no IKP. Turklāt ievērojamu investīciju daļu veido šogad neapgūtie Eiropas Savienības fondu līdzekļi 156 milj. latu apjomā, kurus valdība ar 2008.gada budžeta grozījumiem pārcēla uz nākamo gadu. Viens no galvenajiem iemesliem investīciju apjoma sarukumam ir valdības nespēja sākt pilnvērtīgu 2007.—2013. gada ES fondu apguvi. Gandrīz divus gadus pēc finanšu perspektīvas sākuma valdība vēl pat nav sakārtojusi nepieciešamo normatīvo bāzi un nav pieņēmusi visus nepieciešamos Ministru kabineta noteikumus.Nodokļu iekasēšana Jautājumus izraisa arī nodokļu ieņēmumu plāns. Veidojot budžetu, tiek izmantotas šādas prognozes: 2% IKP pieaugums un 9,8% gada vidējā inflācija. Tajā pašā laikā PVN ieņēmumi tiek plānoti tikai par 2% lielāki nekā šogad. Tik zema PVN ieņēmumu prognoze liecina — vai nu valdība pati netic savām ekonomiskās izaugsmes prognozēm, vai arī atzīst savu mazspēju nodokļu iekasēšanā. Nav pamatota arī lielā atšķirība starp plānoto sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu pieaugumu — 15% — un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu — tikai 5%. Abu nodokļu bāzes ir samērā līdzīgas, un arī iepriekšējos gados abu nodokļu ieņēmumi uzrāda samērā līdzīgus pieauguma tempus. Kopumā valdība plāno nodokļu ieņēmumu kritumu no 31% no IKP šogad uz 30,5% no IKP nākamajā gadā.Likumi nav rakstīti valdībai I.Godmaņa valdība, turpinot A.Kalvīša valdības sliktākās tradīcijas, budžetu Saeimā ir iesniegusi ar kavēšanos, neievērojot likumā noteikto termiņu — 1.oktobri. Tādējādi tiek ierobežotas likumdevējas institūcijas iespējas detalizēti iepazīties ar valsts budžetu un sagatavot pārdomātus priekšlikumus. Gadiem ilgi valdošā koalīcija bezatbildīgi izturējās pret makroekonomiskās stabilitātes jautājumiem, solīja treknos gadus un "gāzēja līdz grīdai". Tomēr atbilstoši jau pieminētajai ekonomikas cikliskuma teorijai, kuru pēkšņi ir atcerējusies arī valdība, strauja ekonomikas izaugsme neturpinās mūžīgi. Diemžēl valdošās koalīcijas bezatbildība ir novedusi pie tā, ka Latvija krīzei ir absolūti nesagatavota un krīzes sekas būs krietni smagākas. I.Godmaņa valdībai ir piedāvājums, kam par to būs jāmaksā — pensionāriem, mediķiem, pedagogiem, policistiem utt. Vai tas būs arī Saeimas piedāvājums?