Lai arī skaitļi I.Godmaņa prezentācijā virknējās garos slaidos, tie tomēr nepārprotami apstiprināja vienu — ja valdība steidzami neķersies klāt pamatīgai budžeta izdevumu samazināšanai un nepildīs ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) parakstīto programmu, valsts bankrots var pienākt ātri. Līdz ar Latvijas jau saņemtajiem ārvalstu donoru (SVF un Eiropas Komisija) aizdevumiem, naudas izdevumu segšanai pietiek līdz vasaras sākumam. Budžets ir uz krīzes sliekšņa, jo pērn budžeta likumā apstiprinātās ekonomikas un nodokļu ieņēmumu prognozes bijušas pārāk rožainas.
Pašu galveno — kur rast risinājumu draudošajai budžeta krīzei un kādus izdevumus samazināt — I.Godmanis un A.Slakteris neatklāja. Finanšu ministrs vien norādīja, ka priekšlikumi budžeta grozījumiem esot sagatavoti. Samazināt izdevumus esot jaunās valdības atbildība. Nedaudz runātīgāks bija I.Godmanis, pēc kura sacītā, FM priekšlikumi budžeta tēriņus paredz samazināt gandrīz par 480 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka esošā valdība, gatavojot budžeta grozījumus, ir rēķinājusies ar deficīta palielināšanu līdz aptuveni 7—8% no iekšzemes kopprodukta (IK), lai arī ar SVF parakstītajā programmā apņēmusies nodrošināt, ka deficīts nepārsniedz 5% no IK. Deficīta palielināšana ļautu tik krasi nesamazināt izdevumus, taču, lai SVF programmā nosprausto deficīta slieksni pārkāptu, valdībai jāvienojas ar SVF par izmaiņām. I.Godmaņa pirmdien teiktais neliecināja, ka vienošanās par deficīta palielināšanu ir panākta. Arī V.Dombrovskis uzsvēra: sarunās ar SVF nav guvis pārliecību, ka valdība varēs atkāpties no 5% deficīta.
Ar konkrētu piedāvājumu, kā pārvarēt budžeta krīzi, V.Dombrovskis plānojot nākt klajā piektdien. Pagaidām arī viņš nevēlējās atklāt, tieši kādi tēriņi tiks samazināti. No viņa sacītā ir skaidrs, ka jaunā valdība netaupīs tikai uz pensiju un ES fondu apgūšanai nepieciešamās naudas rēķina. Visām pārējām jomām vēl būs jāsavelk josta — vidēji budžeta izdevumus V.Dombrovskis iecerējis apcirpt par 20%. Tā gan nebūšot mehāniska izdevumu samazināšana. No V.Dombrovska teiktā ir saprotams, ka pilnīgi noteikti samazināšana skars valsts pārvaldi — cirps ne tikai administratīvos izdevumus, bet, visticamāk, arī valsts pārvaldē nodarbināto algas. Masveidīgu valsts pārvaldē strādājošo atlaišanu V.Dombrovskis gan neredzot kā risinājumu. Par to, vai piedāvās arī skolotāju un mediķu algu samazināšanu, viņš neizteicās.