Draud slēgt 150 skolu

Jau ziņots, ka izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS), Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēde Astrīda Harbacēviča un premjers -Ivars Godmanis (LPP/LC) parakstīja vienošanos, kas paredz, ka no nākamā mācību gada skolotāju algas pieaugs par 70 latiem, līdzekļus rodot IZM iekšējās rezervēs. Šī iespēja atrast 28 miljonus, kas, ņemot vērā pašreizējo skolotāju skaitu, būtu nepieciešami vienošanās izpildei, jau izsaukusi neizpratni ZZS politiskajos konkurentos un par šo tēmu pirmdien koalīcijas sanāksmē bijusi liela "viļņošanās". To var skaidrot ar partiju centieniem spodrināt savu tēlu, jo pašlaik ieguvēji ir ZZS, kas var nodrošināt solījumu izpildi skolotājiem, nevis TP, kuras pārziņā esošajiem mediķiem un policistiem ministriju iekšējās rezervēs līdzekļi netikšot sameklēti. Arī otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi apšaubīja IZM iespējas atrast minētos 28 miljonus. Deputāts Dzintars Ābiķis (TP) uzsvēra, ka, piemēram, slēdzot 40 "palielas lauku skolas", kuru skolotāju vidējā alga ir 400 latu, valsts varot ietaupīt tikai piecus miljonus latu gadā. T.Koķe akcentēja, ka samazinās skolēnu skaits, piemēram, šogad tas sarucis par 15 tūkstošiem, kas nozīmē, ka mazāk ir arī klašu, bet, kā liecinot tarifikācijas dati, tā rezultātā samazinās arī skolotāju skaits. Savukārt otra iespēja ietaupīt pavērtos tad, ja tiktu slēgtas kādas no IZM redzeslokā nonākušajām skolām, kurām ir slikti akreditācijas rezultāti un zemi skolēnu mācību sasniegumi. T.Koķe solīja par konkrētiem skaitļiem runāt tikai nākamā gada pavasarī, savukārt M.Gruškevics bija konkrētāks. Viņš norādīja, ka IZM plāno ietaupīt 15 miljonus latu no pedagogu slodžu samazinājuma, ko radītu skolēnu skaita sarukums, savukārt 13,5 miljonus latu IZM ietaupītu, skolotāju algām nākamā gada decembrī paredzēto finansējumu pārceļot uz 2010.gada budžetu. Tiesa, tas nenozīmē, ka visiem skolotājiem atalgojums nākamgad būs par 70 latiem lielāks nekā šogad, jo, samazinoties stundu skaitam, varētu samazināties arī darba samaksa un atsevišķos gadījumos 70 latu algas pieaugums varētu tikai kompensēt šo samazinājumu. M.Gruškevics gan uzsver, ka tas ir tikai loģiski — ja skolotājiem būs mazāk jāstrādā, arī alga nevar pieaugt. Tomēr kopumā, viņaprāt, "algas paaugstinājums būs ievērojamāks nekā stundu skaita samazinājums vidēji valstī". Nākamgad skolotāju algu palielinājums, pēc M.Gruškevica domām, iespējams, nelikvidējot nevienu skolu, tomēr zem jautājuma zīmes ir situācija 2010.gadā — tad, lai turpinātu maksāt skolotājiem par 70 latiem palielināto algu, nepieciešami vēl papildu 82,7 miljoni latu. Kā norāda M.?Gruškevics, IZM gaida, ka nākamgad valdība šo summu iekļaus IZM bāzes budžetā. Par to, ka 70 latu algas pieaugums būs jāiezīmē arī 2010.gada valsts budžeta bāzē, ir pārliecināta arī A.Harbacēviča, kura akcentē, ka "savādāk būt nevar". Tiesa gan, premjera padomnieka Krista Leiškalna teiktais liecina, ka šādas cerības varētu nebūt pamatotas, jo neko tādu valdība IZM solīt nevar: "Jebkuri pielikumi ir apsveicami, ja tie notiek nozares ietvaros." Ja 2010.gada budžetā netiks paredzēti 82,7 miljoni latu un nauda būtu jāatrod IZM resursos, skolotāju algu palielinājums varētu rezultēties ar aptuveni 150 skolu slēgšanu un 5863 skolotāju vietu likvidēšanu, apstiprina M.Gruškevics. Jau tagad ir skaidrs, ka jebkurā gadījumā nākamgad notiktu skolu tīkla optimizācija un ieviests cits finansēšanas modelis, izmantojot "nauda seko skolēnam" principu — tas nozīmē, ka izglītībai paredzēto finansējumu pašvaldībām novirzītu, balstoties uz skolēnu, nevis pedagogu skaitu, kā šobrīd. Taču "nauda seko bērnam" virtuālā modelēšana beigsies tikai nākamā gada pavasarī, un tad arī būšot skaidrs, kas turpmāk notiks ar skolu tīklu.