E-jomā var gūt reālus labumus valstij, netērējot miljonus

Pats izmantoju pasta parakstu... tusr ir divas šaizes 1. Ideotisks interfeiss 2. Neprofesionāli grūjti uzinstalēt.. pārējo bermzē ierēdņi vai debili ministri.

Maz piemērs no Norvēģijas. Uzņēmumu reģistrs Norvēģija ir maza kompakta iestāde, kas atrodas tālu aiz polārā loka. Savas funkcijas tas veic internetā un vajadzibas gadījumā, kas notiek samērā reti, nosūta kādam vajadzigo dokumentu pa pastu. Latvijā, kas ir 2-reiz mazāka valsts, kā milzīgu sasniegumu vērtē uzņēmuma reģistra optimizāciju līdz 5 filiālēm.

e-paraksts ir ļoti uzskatāms piemērs, kā valsts pārvalde labas idejas spēj novest līdz pilnīgam absurdam. Manuprāt, nav vajadzigas ne kartes, ne čipi, ne vēl kaut kādas ideotiskas ierices to nolasišanai. Paskatieties tak apkārt kā, piemēram, bankas ir atrisinājušas personas identifikācijas problēmas - 4 reizes ātrāk, 50 reizes lētāk un tik pat droši.

Nu nezinu, pats strādāju centrālajā aparātā (ministrijā), tur viņu vienīgā funkcijas ir likumprojekti un to saskaņošana. Tālāk, kontroles līmeņos, piemēram PVD vai tml. visdrīzāk arī kaut ko var vienkāršot, taču lielākoties tas jau ir izdarīts. Piemēram, pasen jau saņēmu vecāku pabalstu no VSAA: dodos uz kantori, rakstu iesniegumu (varētu iesniegt elektroniski, taču, kā jau minēju iepriekš tas samazina izmaksas tikai tad, ja tad likvidē papīra iesniegumus, taču tas diez vai ir iespējams), iedodu ierēdnei, tā paskatās datubāzē, kur viņai automātiski sarēķina pienākošos pabalsta apmēru. Viss… Pieņemu pašvaldībās ir lielāks potenciāls. Par dakteriem vienmēr esmu tā domājis, ka tur ir milzīgs potenciāls. Taču, man liekas, tajā jomā problēma ir, ka pirmkārt, nevar piespiest katru dakteri mācēt rakstīt ar datoru (ārstu augstskolā tas netiek prasīts). Otrkārt, tad kādam būtu jāveic visu esošo slimības vēsturu elektronizācija, taču tas diez vai ir reāli. Bet ja to neveic, - atkal iegūstam tikai izmaksu pieaugumu no dubultas sistēmas uzturēšanas. Man gan liekas, ka šajā jomā kaut kādas reālas idejas ir jau realizētas ārzemēs un gan jau pie mums plānojas. Vismaz, kas attiecas uz recepšu apriti.

Neapšaubot kompetenci un pieredzi šajā jautājumā, es tomēr sajūtu zināmu atturību pret elektroniskajiem risinājumiem kopumā. Varbūt tikai mans kļūdīgais iespaids. Jo ar likumiem darbs ir tikai ļoti nelielai daļai. Ir pilns ar iestādēm, kur ir iesniegumi, atskaites, datubāzes utt. Esmu 100% pārliecināts, ka tur šis potenciāls ne tuvu nav izsmelts. Protams, ka elektronizācija arī nav panaceja, bet tai tomēr ir ļoti lielas iespējas. Turklāt netiek ņemts vērā arguments par iestāžu pielāgošanu elektroniskajiem risinājumiem, nevis tikai elektronisko risinājumu pielāgošana savā būtībā pilnīgi citādi organizētām iestādēm. Varu minēt kaut vai tikai vēl vienu piemēru, kas man nāk prātā, - tā ir mūsu medicīnas sistēmas dokumentu aprites elektronizēšana. Ir baisi noskatīties, kā tie dakteri ar tiem papīriem mocās. Kas attiecas uz izmaksām, tad tās, protams, ir klātesošas. Un tās var būt pat visai ievērojamas, bet tādēļ arī no tiem risinājumiem jāprot iegūt maksimāls labums. Tad patiešām ekonomija var būt pat grandioza. Turklāt jāatceras, ka atslēgas vārdi ir laiks un efektivitāte, nevis kaut kāda apstrakta ekonomija pati par sevi. Ekonomija ir jāiegūst no šiem diviem iepriekšminētajiem. Un piekrītu aivars par Nacionālās Bibliotēkas ēku. Tas ir vienkārši baisi - taisīt pieminekli aizejošajam laikmetam! Jau visas šīs būves sagatavošanas epopejas laikā tehniskais progress pavirzījās uz priekšu par tik daudz, lai pilnībā atstumtu pagātnē tradicionālās bibliotēkas ideju. Es nerunāju par glabātuvēm, bet tām patiešām nez vai vajag to kristāla pili. Turklāt tā bibliotēka ir tukša, ja vajag atrast kaut ko patiešām specifisku! Būtu to naudu vismaz grāmatu iegādei tērējuši, nevis taisījuši pieminekti sev un tam sasodītajam būvniecības rēgam.

Uzskatāms piemērs elektronizācijai, kas reāli SPĀRDA ir VID elektroniskās deklarēšanās sistēma. Un kā izrādās, ka e-paraksts tur nemaz nav nepieciešams, pietiek ar fake-eparakstu - .sig failiņu, kas reāli kalpo kā parole, bet tiek saukts par parakstu, lai nomierinātu tautu. E-ME laža ir tas, ka elektronisko dokumentu likuma ir nostiprināts, ka laika zīmogs ir obligāta sastāvdaļa, kas maksā 35s - dārgāk kā marka. Tāpēc arī ar to nebūs aršana. Izcils idiotisms ir nacionalas bibliotekas celtnieciba, ko te daži "inteliģences pārstāvji" atbalsta. Manuprāt, digitālajā laikmetā tā ir tumsonības lielākā pakāpe celt māju, kur bāzt bakteriju pilnas grāmatas, tā vietā lai iepirktu kaut vai AMAZON KINDLE žurnāla biezuma ierīci, kurā iespējams sakačāt visu grāmatplauktu. Tumsoņi, ar saukli pēc "ieguldījuma nākotnē - informācijas sabiedrība" dara melnas lietas inkvizīcijas gadsimta stilā. Tā vietā vajadzēja grāmatu digitalizāciju un pilsoņiem nodrošināt pieeju serveriem. Kaut gan arī pašlaik gadiem neesmu apmeklējis bibliotēku, bet uz vajadzīgajiem jautājumiem ir spējusi atbildēt wikipedia un google. Protams, ka liela bremze ir tehnologiskie risinājumi, kas balstīti uz viena aizvērta ražotāja slēgtajām tehnoloģijām, kur par bargu naudu tiek viss kas lipināts klāt.

Nu tur ir darba specifika. Grāmatvedībai iedomājos, ka noteikti VID atskaites caur tīklu ievērojami atvieglo darbu. Taču kādreiz esmu strādājis valsts pārvaldē un, cik atceros, lielākoties, ja ne visi dokumenti ir kaut kādi likumprojekti utt. Grūti tur tā saskatīt to potenciālu. Piedevām, ne jau sekretāre un faksa aparāts ir "bottleneck" valsts pārvaldē. Tāpēc diez vai kāds efektivitātes pieaugums tur sanāk. Integrētas datu bāzes .... nu tagad ir dažādas, taču, cik esmu dzirdējis, ar piekļuvi dažādām datu bāzēm, piemēram, policistiem izmeklēšanas laikā nav nekāda problēma. Tas ir mīts, ka tiek sūtīti apkārt kaut kādi papīri. Līdz ar to, no tās savietojamības tas reālais ieguvums uz reāli strādājošo ir mazs (domājams, uz IT darbiniekiem var ilgtermiņā ietaupīt). Nu faksu, kopētāju izmaksu ietaupījums tiešām varētu būt reāls, taču neesmu pārleicināts, cik tas ir nozīmīgs, ja ņemam vērā, ka jāfinansē IT speciālisti vietā. Pēc līdzšinējiem argumentiem izskatās, ka elektronizācijas pozitīvie aspekti ir stipri pārspīlēti, lielākoties tāpēc, ka IT speci reti pārzin. valsts iestāžu funkcijas. Protams, tas nenozīmē, ka nav jāveic, taču likt lielas cerības, ka tas kaut kā uzlabos darbu vai kaut ko ietaupīs neieteiktu.

Taupīgais variants: katrs, kas vēlas lietot savu digitālo parakstu aiznes savu publisko atslēgu uz Iedzīvotāju reģistru un tur to noglabā pie personas koda. Tas to tālāk jau izplata visiem, kam vajag. Dokumentu parakstīšanai izmanto kādu atvērtā koda produktu. Un nekādi VITAs pakalpojumi te nav vajadzīgi.

Atbildi par ietaupījumiem jau deva Kurmis. Tas ir dramatisks dokumentu aprites ātruma un darba efektivitātes pieaugums. (Vismaz privātajā biznesā tas tā notiek! :) ) Es pats, izmantojot VID elektroniskās atskaišu formas, kā pašnodarbinātais ietaupu vismaz vienu līdz divām dienām gadā. Un tas ir daudz! Rakstā primāri bija runa par parakstu un identifikāciju, bet tā ir tikai daļa no iespējām. Neesmu valsts iestāžu darba procesu speciālists, bet ar pareizajiem instrumentiem privātajā biznesā ir iespējams lielu daļu šo procesu "automatizēt". Tas ļauj padarīt vienu cilvēku, teiksim, 3x efektīvāku. Tam vajadzētu pēcāk atvieglot arī dažādu atskaišu veidošanu, kā arī padarīt procesus pārskatāmākus. Vēl viens lauks, kur es redzu izaugsmes potenciālu, ir vienotas vai vismaz integrētas datubāzes dažādām iestādēm. Vismaz noteikti ne dublējošās! Pašlaik esmu novērojis, ka katra iestāde par katru cenu turas pie savējās, kura parasti ir izstrādāta nesaderīga ar jebkuru citu - sava specifiska platforma, savs specifisks tīkls utt. Zināma platformu unificēšana varētu vispār risināt iepriekšminēto problēmu ar "dārgo" IT speciālistu. Kaut gan IT speciālists principā nevar būt dārgs - tas ir ietaupījums, kur potenciāls var nebūt pietiekami realizēts. Pavisam triviāli, bet valsts mērogā būtu ievērojami ietaupījumi uz papīra un tā glabāšanas rēķina. Kaut kur te pat Dienā, šķiet, kādu laiku atpakaļ bija raksts par Saeimas papīra iepirkšanas konkursu. "Elektroniski domājošam" cilvēkam lielākā daļa tās naudas ir izmesta zemē. Tā pat ievērojami samazināsies izmaksas uz kopētāju, faksu utt. iegādi, kā arī to ekspluatācijas izmaksas. Tie ir tikai daži piemēri, kas man nāk prātā kā no valsts pārvaldes absolūti attālinātam cilvēkam.

Nepārproties, esmu pozitīvs, taču par līdzšinējā projekta galveno klupšanas akmeni uzskatu taisni to, ka nav iespējams ieviest e-parakstu kā "vienīgo risinājumu" praktiski nekur. Un kā nespeciālists nezinu kā tas būtu risināms.

Varbūt apgaismosiet, tīri ziņkārības dēļ. Ko īsti dod tā elektronizācija? Cik atceros, agrāk iestādēs kārtība bija: sekretāre aiznes papīru priekšniekam un tas to paraksta, tad tiek aizsūtīts fakss, papīrs nosūtīts uz arhīvu... Kas šajā procesā ietaupīsies? Sekretāri aizstās diezgan padārgs IT speciālists.. Vai ne tā? Valsts attiecībās ar iedzīvotājiem es redzu tikai izmaksu pieaugumu, jo skaidrs, ka katru pensionāru uz e-risinājumiem nepārliksi, līdz ar to, sistēma tāpat būs jādublē ar papīriem. Kur ir paredzēts ietaupījums? Nē, nopietni, šis jautājums man tiešām mulsina, lūdzu paskaidrojiet.

Turēšanās pie papīra Latvijā ir izmisīga. Biju aizdomājies par to, cik mani bērni ikdienā nes papīru uz skolu un atpakaļ. Kopumā datoru izmantošanas efektivitāte sabiedrībā ir ļoti zema. Aplikāciju ieviešana netiek saskaņota ar lietotājiem un to lietotāji nevēlas apgūt jaunas iemaņas, lai padarītu savu darbu efektīvāku. Daudzi valsts iestāžu darbinieki strādā lai strādātu. (Re, kā es strādāju!). Cik ilgi vēl mēs par valsti domāsim no savas kabatas raugoties? Daudzi tālāk par savu kabatu neredz.

Starp citu, zīmīgi, ka par šo jautājumu, kas patiešām ir ļoti nozīmīgs šodienas kontekstā, ir tikai divi komentāri divās dienās, bet par visādām nejēdzībām momentā sadzen pilnas piecas lapas ar komentāriem. :)

Piekrītu abiem - gan autora, gan aivars viedokļiem! :D Gan ne bez iebildēm. Beidzot saturīgs viedoklis (-ļi) par šo tēmu. Praktiski vienīgā iespēja, kā padarīt šīs visur piesauktās strukturālās reformas patiešām efektīvas un ekonomiskas, ir (paralēli darbinieku atlaišanai) visu valsts pārvaldi elektronizēt. Par to ir ticis muldēts jau gadiem, bet tie līdzekļi ir acīmredzami izšķērdēti. Tā pat kā laiks. Protams, šīs reformas tad arī bija jāveic - kad bija nauda un laiks. (Kā arī daudzas citas.) Un tieši tagad ir visacīmredzamākais, cik tās reāli ir nepieciešamas. Tādēļ ideja par jau esošo iestrāžu izmantošanu nav nepareiza. Varbūt pat neideālu iestrāžu, bet tomēr, jo termiņš ir "aizvakar". Ja tam būs vajadzīga papildu nauda, tad tā ir tāda pati "investīcija nākotnei" kā darbinieku atlaišana, zinot, ka tas radīs papildu sociālos izdevumus. Aiz bezizejas, jo viņus nav iespējams uzturēt ne vidējā, ne ilgtermiņā, tādēļ beidzot ir jālaiž! Ar pārvaldes elektronizēšanu ir tas pats - tā nauda vienkārši ir jāizrok... nevis izšķērdēšanai, bet reālas vajadzības apmierināšanai. Par tiem pārdesmit tūkstošiem ieviešanai - tas ir acīmredzami tehniķa skatījums par tīri tehniskajām izmaksām (un labi, ka tāds ir!), tomēr ir nepieciešams arī nodot šo produktu lietotājam baudāmā formā, apmācīt lietotājus utt. Tur vēl klāt nāk zināmas projekta vadības izmaksas utt. Šīs kategorijas Latvijā valsts iestādēs ir kompromitētas, bet tās tomēr ir objektīvi nepieciešamas! Ļoti svarīgs ir aspekts par pašu iestāžu principiālu pielāgošanos e-pārvaldei, nevis tikai e-pārvaldes piekabināšanu būtībā stagnējošai iestādei. Būtu interesanti dzirdēt kādu svaigu viedokli, kā to vispār varētu izdarīt, jo pašlaik izskatās, ka valsts iestāžu vadītāji ir gatavi "pašai saulei iespļaut acīs", lai tikai saglabātu "savu teritoriju". Latvijas Pasta e-paraksts ir viens no sliktākajiem pakalpojumiem/precēm, kurus pēdējos gados ir nācies iegādāties. Nesen vienu manu radinieku finansistu vienā lielā kompānijā paši Pasta darbinieki mēģināja atrunāt no tā iegādes sevišķi specifiskā konfigurācijā ar vārdiem "Vai tiešām jums to vajag?". Bet vēl svarīgāks ir aivara arguments par stimulāciju. Kad paņēmu to e-parakstu, domāju, ka ar to sūtīšu rēķinus saviem klientiem, lai to lietu paātrinātu. Bet izrādījās, ka neviens neņem pretī - vienkāršāk un drošāk esot strādāt ar papīru. Domāju, ka šo aspektu var vispārināt un attiecināt arī uz valsts iestādēm.

1) par gudelēm un bāliņām trāpīgi teikts 2) par e-id ir vienkārši, publiskās atslēgas infrastruktūra mums jau ir, viss kas nepieciešams ir iebāzt e-paraksta čipu pasē un būs mums e-id, tikai lielākā problēma, ka valstij vajag naudu lai pilsoņus nodrošinātu ar šo plastikāta karti. 3) Par VITA kaut kāds murdziņš sarakstīts. Saprotu, ka laikam VITA ir strādāts, bet jāsaprot, ka VITA var izspiesties un sarauties, bet es neredzu, kā viņa var Tas, kas ar VITA ir jādara, ir jānodod privatizācijai. Tad nebūs tādu marazmu, ka iestādes par 2mb maksā tādas summas kā pirms gadiem 10. 4) Ierakstīta elektroniskā vēstule izklausās pēc nekā. Interesanti būtu dzirdēt tehnisko aprakstu, bet jebkurā gadījumā tas neko nedos, kamēr nebūs stimulācija to izmantot, tā pat kā citus e-produktus.