„Ir paveikts liels darbs, lai globālās ekonomikas straujas lejupslīdes apstākļos Latvija varētu atvērt sev kredītlīniju valsts finanšu situācijas līdzsvarošanai tuvākajiem trim gadiem. Integrācija ES ļāvusi Latvijai šādā skarbā situācijā saglabāt stabilu nacionālo valūtu un kontrolēti virzīt ekonomiku krīzes pārvarēšanai,” pēc pozitīvā lēmuma Latvijai komentējis finanšu ministrs Atis Slakteris (TP). Viņš arī uzsvēra, ka demokrātisko procesu attīstību valstī nevar uzskatīt par šķērsli aizdevuma apstiprināšanai.
Lēmums par aizdevuma izsniegšanu Latvijai paredz ekonomiskās politikas nosacījumus, kuru izpilde ir priekšnoteikums maksājumu saņemšanai. Viens no šādiem nosacījumiem ir vidēja termiņa programmas izstrāde, kas noteiks budžeta deficīta samazināšanu zem 3% no IKP 2011. gadā.
Nosacījumi paredz, ka 2009. gadā budžeta deficītam jābūt zem 5% no IKP pēc naudas plūsmas metodes aprēķina. Latvija plāno samazināt atalgojumu fondu sabiedriskajā sektorā par 15% un ierobežot valsts pārvaldē strādājošo skaitu, veikt reformas budžeta vadībā un algu politikā, nodrošināt banku sektora stabilitāti, veikt strukturālas reformas un īstenot ES fondu projektus.
Diena rakstīja, ka ES sniedz lielāko aizdevumu
kopējā ārvalstu donoru Latvijas valdībai sniegtajā aizdevuma paketē,
kas veido 7,5 miljardus eiro (5,27 miljardus latu). Starp lielākajiem naudas aizdevējiem ir arī Ziemeļvalstis un Starptautiskais Valūtas fonds
(SVF).