Eksperti: Satversmes grozījumi strādās arī tiešā veidā neiedarbināti

Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis:

“Vai šo mehānismu izmantos? Tā sajūta par Satversmi ir tāda, ka Satversme noteikti ir lieliski veidota 19.gs. juridiskās domas tradīcijās, bet izrādās, ka šodien ir robežsituācijas, kurās Satversme aizsargā vairāk sevi un valsti, bet bremzē attīstību un šur tur ievelk robežas demokrātijai. Satversmes grozījumu izmantošana patiesībā nemaz nav tik svarīga. Svarīgi ir, ka sabiedrība šo instrumentu var izmantot kaut vai teorētiski. Politiķi būs spiesti ar to rēķināties, tādējādi tas pildīs savu funkciju pat tiešā veidā neiedarbināts. Galu galā prezidents arī nekad nav rosinājis parlamenta atlaišanu, lai arī tādas tiesības ir dotas, bet par šiem jautājumiem ir ticis runāts.
Uzticības iegūšana nav īstermiņa process, tāpēc viens lēmums, kas bija it kā no sabiedrības iniciēts, bet tālāk stafetes kociņu, izmantojot savas amata priekšrocības, pārņēma prezidents tomēr neļauj apgalvot, ka šodienas lēmums mainīs sabiedrības attieksmi pret Saeimu.  Noteikti nē, zinot arī fonu par ekonomisko situāciju un prognozēm. Turklāt šis jautājums sabiedriskajā domā bija jau gandrīz izlemts, Saeima šodien pielikusi tikai pēdējo punktu.”

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers

“Uzskata, ka šo jautājumu politiķi ir pamatīgi sacūkojuši, ņemot vērā visus  izteikumus pēc augusta referenduma. Pirmkārt, partijas to solīja izdarīt ātri. Uzskatu, ka vēlētāju un šīs Saeimas attiecības Satversmes grozījumi nekā neietekmēs un uzticību tas varai nepalielinās. Tomēr pēc būtības referendums rezultātu ir sasniedzis. Kompromisu panākt ir izdevies arī politiķiem. Vai šis mehānisms tiks izmantots, redzēsim pēc nākamās Saeimas darba.”

Providus pētniece Iveta Kažoka

Saeimas pieņemtie Satversmes grozījumi nepalielinās iedzīvotāju uzticību parlamentam, taču, ja grozījumi valsts pamatlikumā nebūtu pieņemti, tas saasinātu iedzīvotāju neticību likumdevējam. Tas nedos uzticības punktus, jo Saeimai nebija īpašas izvēles šajā jautājumā pēc Zatlera izteiktā ultimāta. Taču Satversmes grozījumi ir kā "spēcīga runga" un "institucionalizēts Damokla zobens" pār deputātu galvām, deputāti būs motivēti domāt par to, lai sabiedrībā neveidotos "nelabvēlīga augsne". Pastāv iespējas Satversmes grozījumos paredzētās vēlētāju tiesības nākotnē arī izmantot, ja nākamās Saeimas darba stils nemainīsies.

* ekspertes teiktais aģentūrai LETA

Politologs Andris Runcis

Saeimas popularitāti tas neietekmēs, jo parlaments lēmuma pieņemšanā nebalstījās uz sabiedrības reakciju, bet reaģēja uz prezidenta ultimātu. Labojumi tika pieņemti gariem zobiem, lai saglabātu savas vietas. Tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu ierosināšanai ir nepieciešamas lielas finanses, kas varētu būt par šķērsli procedūras uzsākšanai.

*eksperta teiktais aģentūrai LETA