Ivars Ījabs, politologs:
Tas liecina, ka TP tomēr
atgriežas kāda politiskās taktikas prasme, kas uz pāris gadiem bija
pazudusi. Domāju, ka viņi ir izskaitļojuši — ārkārtas vēlēšanas būs
jebkurā gadījumā, tāpēc viņi ir izdarījuši apsteidzošu manevru, lai
šādā gadījumā varētu teikt — mēs jau arī tā teicām. Pretošanās ārkārtas
vēlēšanām uz elektorātu atstātu tikai negatīvu iespaidu. Notiekošais
liecina, ka TP ir izveidojies spēcīgs konflikts ar Valsts prezidentu,
jo citādāk viņi varētu mēģināt sarunāt, lai viņš mīkstina savas
prasības. Treškārt, tagad viņi Zatlera prasības varēs mierīgi nepildīt
— viņi var nemainīt valdību, negrozīt Satversmi, neiecelt Korupcijas
novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku. Domāju, ka šādi TP arī
grib apsteigt opozīcijas konsolidāciju.
Aigars Freimanis, Latvijas fakti direktors:
Varbūt tiešām viņi ir apsēdušies un sapratuši, ka Saeimas atlaišana viņiem varbūt nav izdevīga, bet noteikti viņi ir izdevīgākā situācijā nekā būs uz 2010.gada vēlēšanām. Iemesli varētu būt vairāki. Pirmkārt, šobrīd opozīcija vēl ir tapšanas stadijā, tas nozīmē, ka nevis tās nav vispār, bet tā ir sadrumstalota, taču jau sāk konsolidēties, un tai ir arī kāre piesaistīt cilvēkus no malas. Šādi ir arī iespējams īsā laikā pēc pašvaldību vēlēšanām, kur, manuprāt, divas no koalīcijas partijām – TP un ZZS – var būt pārliecinātas par savu veiksmi, uz to rēķina dabūt stabilu pārstāvniecību nākamajās vēlēšanās. Turklāt parlaments līdz 2010.gadam vēl būs spiests pieņemt vairākus nepopulārus lēmumus. Tāpat tā noteikti ir arī pretreakcija Valsts prezidenta paziņojumam. To varētu atbalstīt arī LPP/LC un ZZS ar cerību sadalīt TP elektorātu. Līderu krīze TP ir tik spilgta kā vēl nekad agrāk, savukārt LPP/LC ir spilgti līderi Godmanis un Šlesers, savukārt ZZS saikne ar Lembergu ir pietiekami cieša, tur par līderu krīzi nav vērts runāt, jo visi zina, ka viņš ir.