Eksperti: valdības atbalstītais budžets apdraud attīstību

Latvijas Banka gan valdības prognozi par deficītu 1,85% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IK) uzskata par pārlieku optimistisku, norādot, ka reālais "mīnuss" var būt pat divreiz lielāks, līdz ar to 2009.gada budžets nevis veicinās valsts ilgtermiņa attīstību, bet tieši otrādi — attālinās to brīdi, kad ekonomikas pieaugums varētu atjaunoties. To, ka ekonomiskās prognozes, uz kurām tiek balstīts nākamā gada budžets, ir pārāk rožainas, atzinis arī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP). Viņš pieļauj, ka budžetu līdz ar to varētu koriģēt jau starp lasījumiem Saeimā, kā arī nākamā gada sākumā. Jau vēstīts, ka patlaban budžetā tiek paredzēts, ka IK nākamgad pieaugs par 2%, savukārt 2010.gadā šis rādītājs var sasniegt 4,5%, bet 2011.gadā — 5,5%. Ko apcirps? Salīdzinot ar 2008.gadu, valsts budžeta ieņēmumi palielināsies vien par 3%, savukārt tēriņi — par 9,4%. Kā skaidro Finanšu ministrija, lielākais finansējuma palielinājums nākamgad paredzēts sociāliem mērķiem — pensiju indeksācijai, pensiju un pabalstu izmaksām, kā arī piemaksām pie valsts vecuma pensijām. Papildu nauda tiks piešķirta arī Nacionālo bruņoto spēku modernizācijai (7,4 milj. latu), Latvijas karavīru dalībai starptautiskajās operācijās (4,4 milj. latu), pārejai uz profesionāliem bruņotiem spēkiem (4,8 milj. latu), Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībai (22,3 milj. latu), iekšzemes lidojumiem no Liepājas un Ventspils lidostas (2,6 milj. latu), 1,5 milj. latu tiek paredzēti brīvpusdienām pirmklasniekiem utt. Kas attiecas uz tēriņu apcirpšanu, ministrijas apgalvo, ka jostas savilkšana notikusi galvenokārt uz kārtējo izdevumu rēķina, atliekot iepriekš plānotos remontdarbus, iepirkumus, samazinot ārvalstu komandējumu skaitu, likvidējot darba vietas, kā arī atsakoties no dažādu pasākumu rīkošanas. Kultūras ministrija, piemēram, nākamgad neīstenos tādu vērienīgu projektu kā šogad notikušais festivāls "O!Vācija" un Krievijas kultūras dienas Latvijā. Taču neskatoties uz apjomīgiem ministriju tēriņu samazinājumiem, ievērojamu finansējumu pieaugumu sociāliem mērķiem un budžetā beidzot iestrādātajiem ražotāju atbalsta instrumentiem, eksperti valdības darba rezultātu vērtē skeptiski. Tas, ka būtiski palielināts sociālais budžets, ir nevis valdības nopelns, bet gan sabiedrības spiediena rezultāts, domā ekonomists Andris Strazds. Viņaprāt, lai budžets būtu pamats ilgtermiņa attīstībai, tajā ir nepieciešamas strukturālās pārmaiņas, ko šī brīža situācijā īstenot nav iespējams. "Labākajā gadījumā tāds varētu būt 2010.gada budžets. Taču par to jāsāk domāt jau šodien, nevis "nākamgad ap šo laiku", uzsver eksperts. Tam piekrīt arī Ekonomistu apvienības 2010 vadītājs Ojārs Kehris, kurš kritizē arī pārlieku valdības optimismu attiecībā uz nākamā gada ekonomiskajiem rādītājiem. "Skaidrs, ka situācija ir smaga, jo iepriekšējos gados nav veikti nekādi uzkrājumi, taču visvairāk uztrauc tas, ka deficīta segšanai nāksies aizņemties naudu, tādējādi atņemot uzņēmējdarbībai pieejamos līdzekļus," bažīgs ir O.Kehris. Grūti aizņemties Arī Latvijas Banka pauž, ka paredzamais budžeta deficīts varētu samazināt efektu no nodokļu atvieglojumiem, kuri nākamgad tiks ieviesti uzņēmējdarbības atbalstam. Ja piepildīsies LB pesimistiskā prognoze par to, ka deficīts būs divreiz lielāks, naudas izteiksmē iztrūkums varētu sasniegt līdz pat 700 milj. latu, kurus valdībai nāksies aizņemties. "Pāsreizējā situācijā ārvalstīs finansējumu dabūt būs gandrīz neiespējami, tātad, būs jāaizņemas Latvijas komercbankās," skaidro Latviajs Bankas pārstāvis Mārtiņš Grāvītis. Tas cels procentu likmes, atkal uzdzīs inflāciju un samazinās uzņēmējiem pieejamos kredītresursus, kā rezultātā budžets un attiecīgi arī ar to saistītās iedzīvotāju grupas, cietīs vēl vairāk. "Paredzot budžetu nākamajam gadam ar deficītu, nozīmē, ka ekonomikas pieauguma tempu atjaunošanās varētu ievilkties. Stagnāciju nekādi nevar uzskatīt par ilgtermiņa attīstības mērķi."