Pašlaik ap Saeima ēku kompleksu nav aizsargjoslas.
Aizsargjosla, pēc AM domām, jāveido, "lai laikus identificētu riska faktorus un novērstu iespējamos apdraudējumus, kas var izvērsties par rupjiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, veiktu preventīvos pasākumus un nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde, kā arī garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos".
Aizsargjoslu plānots veidot ap visām piecām Saeimas ēkām - galveno ēku, kā arī Saeimas frakciju un komisiju ēkām.
Aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju ir aizliegts, piemēram, celt teltis un kurt ugunskurus, rīkot publiskus pasākumus, tostarp sapulces, gājienus un piketus, novietot mehāniskos transportlīdzekļus un traktortehniku vai citu tehniku. Pastāv arī citi aizliegumi, kurus regulē atsevišķi noteikumi.
Par noteikumu projektu vēl jālemj valdībai.
Jau vēstīts, ka šogad 13.janvāra vēlā pēcpusdienā Doma laukumā noritēja opozīcijas partijas "Sabiedrība citai politikai" pieteikta protesta akcija, kurā dalību bija pieteikušas vairāk nekā 20 sabiedriskās organizācijas un partijas, kopumā pulcējot aptuveni 10 000 iedzīvotāju.
Lai arī mītiņš noritēja bez lieliem starpgadījumiem un incidentiem, pēc tā beigām apmēram tūkstotis demonstrantu devās uz Saeimas namu, kur daudzi izsita parlamenta ēkai stiklus, demolēja likumsargu automašīnas un apmētāja kārtības sargus ar dažādiem priekšmetiem, tostarp bruģi, pudelēm un citām drazām. Cieta policijas transports, kā arī vairākas ēkas un veikali Vecrīgā. Traumas guva gan policisti, gan karavīri, gan grautiņa dalībnieki.
(papildināta ar eksperta teikto)