Eksperts: investīcijas Gaismaspilī nesilda ekonomiku

Mani fascinē tas, ka valsts ir vienmēr kā tāds muļķa Antiņš pamests zem lielo, nikno celtniecības firmu riteņiem - ja kas, tad uzreiz ierubīs tāādas soda naudas... nē, tagad vairs atkāpties nevar, jāceļ tik uz augšu. Nekad nav dzirdēts pretējais - ka valsts VAR piespiest celtniekus. Ārzemēs kompānjas ceļ lēti, labi un ātri. Nav dzirdēts, ka šie var šantažēt valsti. Lai gan, ko nu te runāt - tāpa't jau ir skaidrs, kapēc tā notiek - varas elite ir pārāk cieši saaugusi kopā ar šiem te celtniekiem, sponsoriem un viens otram pieņem abpusēji izdevīgus lēmumus. Mēs tev piešķiram objektu ko celt, bet tu mums pēc tam pusi naudas ieskaiti partijas melnajā kasē. Trīs miljonu pazušanas afēra, kas visu iesāka, tagad liekas kā maza bērna šļupsts.

Vēl mazāk-akustiskajā koncertzālē uz pāļiem!

Zeel ka te maz izsakaas cilveeki kas pasi ir labas biblioteekas izmantojusi. Varbuut ka taa tiesaam ir fundamentaala veertiiba un sekmees cilveeku izgliitiibu lielaa meeraa. Uzskatu ka laba izgliitiiba ir veertiibu veertiiba un tajaa ieguldiitaa nauda atmaksaajas visvairaak, bet ilgterminaa. Vai biblioteekas apmekleesana jau nav vakardiena, es nezinu? Lai zinosi cilveeki pasaka...

Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. 1583. gadā jezuītu provinciāls Pauls Kampans vērsās Rīgas pilsētas rātē ar piedāvājumu dibināt pilsētā universitāti, taču Rīgas iedzīvotāji noraidīja universitātes nepieciešamību (jezuīti, kā jau katoļi, a priori sliktie, tātad viss, kas no tiem nāk, ir slikts, pie tam kā zināms, universitāte nekādi "nesilda ekonomiku"). Attiecīgi Valdemārs, Barons, Veidenbaums u.c. latvieši devās izglītoties uz Tērbatu (kuras rāte piekrita piedāvājumam atvērt universitāti), aber ekonomikas sildītāju vārdi zuduši vēstures mēslainē. Tagad situācija atkārtojas... No otras puses, nav slikti, jo izglītība ir dārgs prieks, un izglītotu latviešu ir tik maz, ka tie nedaudzie var droši braukt izgflītoties uz Stokholmas, Helsinku, Tallinas Nacionālajām bibliotēkām - pārējie tautieši sildīs rokas pie tiltu būves un privātbanku glābšanas plāniem (tur, saproties, izglītotība nav nepieciešama, bet gan korporatīvās saites un spēles noteikumu pārzināšana).

Es kā trešais svarīgākais krievs jums saku: pareizi, biedri, spriežat, nevajag latviešiem bibliotēku.

stikla budka grauj ekonomiku un graus, kas to uzturēs pie enerģijas cenu pieauguma. attītiet IT !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! un ar steigu. Tie būs vienīgire sakari-literatūra. Par tādām benzīna cenām inteliģence uz bibliotēku nebrauks, žurnālus avīzes nepirks.

Tas jau sen bija skaidrs, ka "investīcijas" korumpētā pasākumā nesilda ekonomiku ;(

Ļ. cien. Tautas part. pārstāve--atbrauciet uz laukiem lai paskatītos kādās skolās mācās skolēni(es tādās mācījos 1968 g.), kā dzīvo vecie vientuļie cilvēki, kā dzīvo riska ģimeņu bērni un t.t. Nekur pasaulē tā nav, ka trūcīga valsts nedomā par vismazāk aizsargātajām iedzīv. grupām , BET CEĻAM sev gaismas pili. Man liekas Demakovas kundze atkāpjieties ar godu miljonus jau saņēmāt savu 10 tiesu.

Diemžēl " Gaismaspilij" ar investīcijām ir tā paknapāk, jo patiesā 'GAISMASPILS" - tie ir mūsu bērni! Šobrīd tiek investēts ja ne "Tumsas pilī" , tad ne vairāk kā " Gaisapilī " jau nu noteikti. Šis mērķis neattaisno līdzekļus, kas tiek patērēti tā sasniegšanai. Ja kāds domā, ka mūžīgi varēs būvēt gaisa (stikla) pilis, un piedevām vēl jāt Antiņus uz nebēdu,, tas rūgti maldās...

muļķīgākais ir domāt, ka Demakova saprot, par ko viņa runā; viņas vācu valodas neklātienes "studijas" 80. gados ir vienīgā izglītība, kas vīņai ir, un Siliņa kungs ar laipni piešķirto LKA magistra grāda tur neko nevar līdzēt :))

Būtu labi, ja viņa no savām ambīcijām reiz pārsprāgtu !

tur apkārt nav kafejnīcu un neviens līdz ar to negatavo :)

Investīcijas Gaismaspilī nesilda ekonomiku, bet dažiem kabatu gan silda.

Nu līgumiņš ir labu labais noslēgts, cik dzirdēju 100 tk soda nauda dienā.. Tā kā nav ko brīnīties, čomakiem peļņa jau apsolīta, līgums Latvijas garā, un pofigs ar krīzi,slēdzamām skolām,slimnīcām ( bilblenes ,starp citu, arī putēs- cik ironiski ), taps gaismas pils ,taps.Būs kur bomžus.. atvainojos, pilsoņus ielaist aukstā ziemā pasildīties .

Beidzot arī mēdijos izskan, ka LNB būvniecība kā ekonomikas sildīšanas metode ir diezgan liels marasms. Apstākļos, kad ir reāls investīciju deficīts, novirzīt līdzekļi simboliskas (nevis funkcionālas) būves vajadzībām ir kārtējais sevi jau pierādījušo TP ekonomistu aprobežotības (jautājums - apzinātas vai neapzinātas?) pierādījums. Šajos apstākļos daudz efektīvāk būtu novirzīt efektīvākām investīcijām. LNB diemžēl ir ļoti lokāls projekts, turklāt, ja esmu pareizi sapratis, tad liela daļa no materiāliem un konstrukcijām objekta specifikas dēļ tiek importētas un arī darbaspēka ietilpība bibliotēkai varētu būt lielāka. Šajā situācijā līdzekļus vajadzētu novirzīt masveidīgai ēku siltināšanas programmai, turklāt visos Latvijas reģionos, papildus tam piesaistot ES līdzekļus (bibliotēka ir 100% budžeta apmaksāts pasākums). Siltināšanas plusi ir: 1) daudz lielāks nodarbināto skaits projektos (ļautu nodarbināt daudz plašāku uzņēmumu un celtnieku skaitu), 2) naudas novirzīšana vienmērīgi pa reģioniem, 3) siltināšanā relatīvi tiktu izmantots lielāks vietējo būvmateriālu īpatsvars (darbs arī citām nozarēm), 4) pēc īstenošanas samazinātos enerģijas patēriņš, kas varētu veicināt arī tekošā konta deficītu (tā paša, kas lielā mērā vainīgs pie Latvijas tagadējām problēmām). Un neticu, ka līgumus nav iespējams lauzt, jo pretējā gadījumā tiem, kas tos noslēdza būtu jāstājas tiesas priekšā par zaudējumu radīšanu lielos apmēros. Gribu arī redzēt par cik tad ministre plāno samazināt būves izmaksas.