Eksperts: izskatās, ka neviens nevēlas uzņemties premjera amatu

" Viņš atgādināja, ka pēdējais pusgads ir parādījis — "premjers Ivars Godmanis darīja, bet atbildīga vienalga par visu bija Tautas partija, kas atspoguļojās arī reitingā, tāpēc mums vairs nav kur atkāpties". Pirmdien Valsts prezidents Valdis Zatlers sāks sarunas ar partijām. Uz jautājumu, vai TP valdes lēmums neliecina par izvairīšanos no premjera amata, jo 2007.gada nogalē Valsts prezidents Valdis Zatlers jau noraidīja iespēju aicināt E.Zalānu par premjeru, Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atbildēja: "Varbūt. Izskatās, ka neviens nevēlas uzņemties šo amatu, izņemot divus cilvēkus — Einaru Repši un Ivaru Godmani. Tur ir zināms pašnāvnieciskuma elements. Tautas partija tagad ir bumbu pārsitusi Jaunā laika pusē." JL domes priekšsēdis Artis Kampars atzina — lai cik enerģisks būtu E.Zalāns, diez vai viņš ir tas cilvēks, kurš šajā grūtajā laikā spētu saliedēt politiskos spēkus, atstātu spēcīga līdera un arī finansista iespaidu. E.Zalāns ir arhitekts, taču kā pašvaldību ministrs atšķirībā no otra TP pretendenta M.Riekstiņa viņš labi pārzina situāciju visā Latvijas teritorijā. E.Zalāns arī izstrādāja TP valsts pārvaldes reorganizācijas plānu. Pirms ienākšanas lielajā politikā viņš bija Kuldīgas domes priekšsēdētājs. Kad 2007.gada nogalē TP viņu pirmo reizi nominēja premjera amatam, punktu kandidēšanai uz to pielika intervija Privātajā Dzīvē viņa pārāk brīvo izteicienu dēļ. Iepriekš M.Riekstiņš politiskajā vidē bija novērtēts "kā miera laiku premjers", kas labi prezentētu valsti ārzemēs un sekmīgi varētu strādāt komandā, kurā ir spēcīgi ministri. E.Zalāns ir demonstrējis spēju īstenot grūtas reformas un pieņemt nepopulārus lēmumus, realizējot pašvaldību reformu, informē TP vadība. Pretēji prognozēm, ka tāpēc Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nevarētu atbalstīt E.Zalānu, ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Dienai sacīja, ka šajā situācijā ir jāpaceļas pāri tai viedokļu atšķirībai, kas starp partijām bija par novadu reformu — viņš personīgi atbalstot E.Zalānu. JL, kura premjera kandidāts būtu Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, līdz šim nav izrādījis degsmi uzņemties šo posteni. V.Dombrovskim ir zināšanas ekonomikā un finansēs, bet viņš nav sevi parādījis kā komandas vadītājs, kas spētu saskaņot partiju darbību sarežģītos apstākļos. JL uzskata, ka valdība ir jāvada ar partijām nesaistītam cilvēkam, joprojām runājot par valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, kura vairākkārt medijiem jau teikusi, ka neplāno piekrist premjera amata piedāvājumam. JL uzskata, ka koalīcijas pārstāvjiem vajadzētu ar I.Sudrabu tikties un noskaidrot, kas viņai liek šaubīties, uzskata A.Kampars. Valsts prezidents jau ir sacījis, ka Latvijā nav tādas politiskās krīzes, lai būtu jāraugās pēc bezpartijiska premjera. Prezidenta pārstāvji pretestību bezpartijiska kandidāta nominēšanai skaidro ar to, ka tādā gadījumā premjers nav neviena priekšā atbildīgs, kā arī neviens politiskais spēks neuzņemas atbildību par viņa darbību. Neesot arī skaidrs, ko tālāk darīs šis cilvēks, ja pēc laika politisko spēku rīcības dēļ tiktu atlaista Saeima. LPP/LC līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers sestdien domes sēdē prognozēja smagas valdības veidošanas sarunas, bet bija pārliecināts, ka LPP/LC būs valdībā. "Šajā Saeimā nav iespējams izveidot profesionālu valdību bez mums — citās partijās profesionāļu skaits ir limitēts," teica A.Šlesers. Viņš arī uzsvēra, ka premjera kandidāts vispirms būs jāvērtē pēc piedāvāts rīcības programmas.