Eksperts: Kopā ar Saskaņu opozīcijā varētu palikt ZZS vai JKP

Viņa redzējumā, pretēji JKP līdera Jāņa Bordāna solītajam par to, ka notiks sarunas par reformām, kuras gribēja jaunās Saeimā nonākušās partijas, patlaban tiek dalīti krēsli, bet reformu plāna apspriešana ir pazudusi.

"Galvenais ultimāts, ko izteikusi Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) un Attīstībai/Par! (AP), ir ZZS iekļaušana [valdībā]. To var saukt par pa pusei jaunas valdības veidošanu, jo tādā gadījumā pārstāvēti būtu visi valdībā esošie spēki un tādi, kas vecajā valdībā īsti nav bijuši," teica Skudra.

Viņaprāt, VL-TB/LNNK un AP, diskutējot par koalīcijas līgumu un valdības rīcības programmu, vēlas blakus redzēt ZZS arī tādēļ, ka šie spēki nespētu tikt galā ar KPV LV un JKP. "Ja no piecu frakciju pārstāvjiem veido valdības koalīciju, tad tā ir ārkārtīgi nesaprotama koalīcija, jo tā nav nedz vēlētāju atbalstītā pārmaiņu koalīcija, ne arī vecā koalīcija," uzsvēra politologs, piebilstot, ka VL-TB/LNNK un AP paziņojums liecinot par to, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) neesot apmierināts ar to, kādu koalīciju iecerējis Bordāns.

Pēc eksperta domām, atsevišķi JKP piedāvātie ministru posteņi esot bezjēdzīgi, jo sarunas būtu jāsāk par koalīcijas līgumu un rīcības programmu, kuru laikā izkristalizētos jautājums par krēslu sadali. "Secināms, ka AP un VL-TB/LNNK nav apmierinātas ar tiem krēsliem, kurus Bordāns tiem piedāvā," teica Skudra.

Viņš pieļāva, ka šobrīd notiek sacensība starp Bordānu un Kaimiņu par to, kurš no viņiem tiks valdībā, bet otram būs jāpaliek opozīcijā ar Saskaņu. "Bordāns ar šo piedāvājumu ir vinnējis, jo piedāvājums citiem spēkiem ir neapšaubāmi vērtīgāks, nekā sev pašam, izņemot premjera posteni. Tādēļ vairs nevar izspēlēt argumentu, ka Bordāns ar kaut ko nevēlas dalīties," pieļāva politologs.

Jau vēstīts, ka JKP piedāvā veidot piecu partiju koalīciju bez ZZS un Saskaņas.

JKP jaunajā valdībā sev vēlētos premjera posteni, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.

Saskaņā ar JKP iedāvājumu apvienībai AP tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija -, kā arī Saeimas spīkera krēsls, kurā politiskais spēks, pēc neoficiālas informācijas, labprāt redzētu savu premjera amata kandidātu Pabriku.

Vēl trīs ministrijas pienāktos VL-TB/LNNK, kura saglabātu kultūras ministra amatu, kā arī tiktu pie Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības grožiem.

Partijai KPV LV JKP iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet Jaunajai Vienotībai - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.

Savukārt lēmums par Ārlietu ministrijas pārraudzību varētu tikt pieņems kopīgi.

VL-TB/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars pauda viedokli, ka piecu politisko spēku koalīcija pastāvīgi būtu vienas partijas ķīlnieks, tāpēc no valdības stabilitātes viedokļa būtu labāk, ja tajā būtu sešas partijas.

"Ja to nav iespējams izveidot, tad esam gatavi diskutēt arī par citiem modeļiem. Mēs neesam vilkuši citas papildu sarkanās līnijas, tādējādi nesamazinot manevru iespējas," pēc tikšanās ar partiju apvienību Attīstībai/Par! (AP) sacīja Dzintars. "Jo stabilāka un plašāk pārstāvēta būs koalīcija, jo tas būs valstij izdevīgāk," viņš uzskata.

Dzintars uzsvēra, ka starp VL-TB/LNNK un AP bija vienprātība par to, ka nevajadzētu aizrauties ar valdības veidošanas procesa "vilkšanu garumā". Tam būtu jānotiek "saprātīgā laika posmā", koalīcijai būtu jābūt stabilai, sacīja Dzintars, piebilstot, ka abas partijas gatavas to veicināt.