Pagājušajā nedēļā Tautas partijas līderis Aigars Kalvītis un ierindas biedrs Andris Šķēle par šo jautājumu runājuši ar gāzes uzņēmuma Itera Latvija vadītāju Juri Savicki, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums De facto. To, ka ar politiķiem runāts par projektu, apstiprināja arī J.Savickis, savukārt A.Kalvītis apgalvoja, ka tikšanās laikā «mēs nerunājām par sašķidrināto gāzi, mēs runājām par hokeju». Kopā ar viņiem par hokeju runājis «tai skaitā arī Šķēle,» raidījumam atzina TP priekšsēdētājs.
TP jau iepriekš vairākkārt paudusi simpātijas gāzes elektrostacijas projektam, kas, pēc ekspertu teiktā, būtu riskanti no drošības viedokļa, jo Latvijai gāzi piegādā Krievijas monopolists Gazprom, kas turklāt diktē cenu. Valdība pēc TP ministra ierosinājuma arī mīkstinājusi pozīciju par ogļu elektrostaciju.
J.Savickis stāstīja, ka gāzes piegādātājs būtu jaunā kompānija, kas termināli cels, kurā «noteikti būs arī Itera». Uz jautājumu, kas vēl būs jaunajā kompānijā, J.Savickis atbildēja, ka sarunas šobrīd ir tieši par dibinātājiem. «Gribētos, lai tur ir kaut kādi Latvijas smagsvari, arī lai kāds normāls investors nāk,» sacīja J.Savickis, atklājot, ka sarunas notiek arī ar ASV un Vācijas uzņēmējiem.
J.Savickis raidījumam atzinis, ka šobrīd ir doma sašķidrināto gāzi importēt. Tas notiktu šādi: šķidro gāzi ar kuģiem pieved no jūras, tad atkal regazificē un ievada gāzesvados. Kādām vajadzībām gāze tiktu importēta, J.Savickis neatklāja. Savukārt eksporta gadījumā gāzi pievadītu terminālim, tad sašķidrinātu un tālāk vestu uz valstīm, kurās ir liels gāzes patēriņš, bet nav gāzesvadu.
Tas, ka sašķidrinātā dabasgāze (LNG) ir alternatīva cauruļvadu dabasgāzei, norādīts arī ekspertu ziņojumā, kurā jau A.Kalvīša valdības laikā tika izvērtēti jauno elektrostaciju varianti. Tomēr ziņojumā teikts arī, ka LNG izmantošanas gadījumā jārēķinās ar lielām izmaksām izkraušanas un regazifikācijas termināla izbūvē, un «tā būtu ļoti augsta samaksa par papildu apgādes drošību». Savukārt, no patēriņa viedokļa raugoties, LNG regazifikācijas termināla celtniecība Latvijā neesot ekonomiski pamatota, uzskatīja eksperti.
Problēmas radītu arī tas, ka līdz 2017.gadam dažādu apstākļu dēļ (piemēram, Latvijas gāzei valsts izsniegtā ekskluzīvā licence gāzes piegādē un apgādē) potenciālam LNG termināla operatoram nebūs pieejas gāzes transporta sistēmai. «Līdz ar to būs apgrūtināta gāzes piegāde lietotājiem no LNG termināla pa esošajiem gāzes vadiem,» ziņojumā brīdina eksperti.
«Lielas jautājuma zīmes» redzamas gan importa, gan eksporta gadījumā, domā A.Sprūds. «No viņu pašu viedokļa nebūtu loģiski, ka Itera, kas visu laiku Latvijai piegādājusi dabasgāzi no Krievijas, mēģinātu radīt sev konkurenci ar šķidro gāzi,» uzskata A.Sprūds. Turklāt termināļa būvēšanas gadījumā būtu jāiesaistās visām Baltijas valstīm, jo «viena pati Latvija to nevarēs pavilkt», uzsver politologs.
No Iteras biznesa interešu pozīcijām skaidrs, ka kompānijai izdevīgāk būtu veidot eksporta termināli, lai varētu tirgot dārgo šķidro gāzi ārzemēs, taču Latvijai tas nebūtu izdevīgi. «Gāze nāks no Krievijas, un mēs kļūstam vēl vairāk atkarīgi,» skaidro A.Sprūds.