Ekspertu viedokļi atšķiras, vai stipendija ietekmē studenta sekmes

Šeit tiek aktīvi jaukti 2 atšķirīgi jēdzieni: stipendija, kuru saņem talantīgs students par labām sekmēm, un sociālo pabalstu "atraitnes dēliem", no kuriem ne visi ir talantīgi. Kur ir kritērijs? Dosim stipendiju materiāli nodrošinātam studentam ar viedējo atzīmi 8 un "atraitnes dēlam"ar vidējo atzīmi 6 ? Vai tā nebūs diskriminācija?

Protams, ka ietekmee studentu sekmes, ja nebuutu stipendijas es vispaar nemaaciitos, jo kaads tolks, nolikshu exi uz 4 balleem un viss. A ar stipendiju man vid 9. balles.

"Tomēr stipendija sniedzot iespēju maznodrošinātiem studentiem virzīties uz augšu, atrast labākas darba iespējas un tml. “ Uz kādu augšu? Ne jau izglītības ziņā - ja jau pietiek tikai ar 4, lai dabūtu stipendiju - degradācija, nekas vairāk.

Mani vecāki nav mazturīgi, bet arī mūsu ģimenē ik mēnesi 70Ls stipendija, kuru es saņēmu 4 semestrus un visdrīzāk saņemtu arī nākošajā semestrī, ja nemainītu kritērijus, bija liels atspaids. Saņēmu labas un teicamas atzīmes, studēju sev, jo profesiju, kuru esmu izvēlējusies nav iespējams apgūt tikai "uz papīra", bet iespēja iegūt stipendiju bija papildus dzinulis pacensties vairāk. Ļoti žēl, ka stipendija ir padarīta par sociālo pabalstu.

Mani, atklāti sakot, jaunā kārtība neapmierina. Protams, apzinos, ka kādam šī nauda ir loti, ļoti vajadzīga - bet tad lai cenšas!!! Tad vajadzēja 2 veidu stipendijas - vienu sociālo, vienu - par labām sekmēm. Uzskatu, ka jau tā LU Fonds piedāvā gana daudz stipendijas, kas paredzētas sociāli maznodrošinātajiem... Vai tas ir godīgi, ka viens cenšas, mācās to, kas viņam patīk - taču stipendiju nesaņem... Tajā pašā laikā kāds cits, kam galvenais, lai nav nesekmība, dabū papīru par šo sociālo statusu un saņem stipendiju... Kāda šādā gadījumā var būt motivācija? Un reizēm šī robeža starp it kā maznodrošināto un gandrīz tādu ir maza... Un piedevām mūsdienās studenti ir lieli cilvēki, un bieži paši nosaka savu dzīvi bez vecāku materiālās palīdzības. Vai tādā gadījumā nebūtu godīgi stipendiju piešķir studentam, kas nāk it kā no normālas ģimenes, bet tomēr pats rūpējas par savu ienākumu avotu? Jo kā gan iespējams pārliecināties, vai studentam kāds palīdz, vai nē.. Lai tad būtu vismaz 2 veidu stipendijas, jo savādāk kļūst ļoti skumji un rokas nolaižas.. Uzskatu - ja labi grib, var sasniegt labas sekmes ar vienalga kādu bagātības līmeni. Zinu daudzus piemērus, kad skolēni ar centību iegūst daudz, daudz sasniegumus un tādējādi sevi studiju laikā nodrošina

bet Latvijā taču studēšana nenozīmē tikai kļūšanu par baņķieri/ekonomistu/kādu citu no šīs sugas! ir arī medicīna. un man savtīgi gribētos domāt, ka šīs nozares atbalstīšana ir valsts interesēs. lai kļūtu par ārstu, ir jāstudē 6 gadi+vēl pāris rezidentūrā. un tad daudz jāstrādā. un tas ir nedaudz savādāk kā ekonomistiem.

Ta nav laba ideja maksat naudu par labam atzimem ne sakumskola, ne pamatskola, ne vidusskola un ari ne augstskola. Sanak ka jaunietis macas tapec lai dabutu labu vertejumu. Sabiedriba un valsts ir ieintereseta lai jauniesi macas ar merki iegut zinasanas un rezultata spej stradat ar augstaku produktivitati. Sada shema neredzu kapec lai valsts atrauj naudu no policistu algam un maksa nakamajiem bankieriem stipendijas. Siem nakamajiem produktivajiem sabiedribas locekliem jamaksa pasiem un valsts loma butu stutet dazadus veidus ka vini var nemt studiju kreditus + varbut kadas valstij svarigas nozares taisit kaut kadu papildus valsts pasutijumu. Profesoriem protams patik ka ir uz sekmibu baltitas stipendiju sistemas - nebus 100% apmeklejums uz manam lekcijam nedosu sekmigu ieskaiti. Ta tas profesors var turpinat burbulet no tam pasam nodzeltejusajam 30 gadus vecajam lapinam un neviens neuzdrosinasies iepiksteties. Bet ja tam teicamniekam studentam radisies aizdomas ka vina labas virs videjam atzimes pec izlaiduma nekonvertesies labakas darba iespejas ar virs videjas algu, tad tas students bus pirmais kas breks gan uz profesoru, gan uz rektoru un Latviai vairs nevajadzes lielu dalu Izglitibas un ZINATNES ministrijas ierednu, kas stute un kontrole izglitibas kvalitati universitates. Studiju krediti pozitivi ietekme augstakas izglitibas kvalitati. Stipendijas skibi ietekme studejoso vertesanas sistemu un reali pazemina jauno specialistu konkuretspeju starptautiskaja darba tirgu. Socialas stipendijas tiesam ir cita lieta - jadod iespeja maznodrosinato vecaku berniem Janim un Ligai meginat izsisties dzive uz augsu. Viniem to izdarit ir objektivi grutak.Socialas stipendijas butu jaadministre Labklajibas ministrijai lai augstskolas nodarbojas ar izglitibu un zinatni. Lai profesori uztraucas par savu konkuretspeju pasaules izglitibas piedavajuma. Socialie darbinieki tad lai ari administre un dala stipendijas pec socialiem kriterijiem neatkarigi vai Liga stude Riga vai Janis Dublina!

Bet kāpēc Jūs domājiet, ka naudu maksas studijām ir jāaizņemas vecākiem? Lai aizņemas pats jaunais cilvēks, kuram pēc vidusskolas ir jau 19 gadu un visas tiesības ar galvotājiem (parasti - vecākiem) bankā aizņemties tā saukto studējošā kredītu, kuru ar labiem procentiem var atdot daudzu gadu laikā PATS studijas beigušais, nevis viņa vecāki! Par studiju un studējošā kredīta galvotājiem ņem arī tādus, kuriem zemi ienākumi. Šajā ziņā, tātad, ir pilnīgi vienalga, vai vecāki bagāti vai nabagi - to 30 vai 50 latu aizdevumu mēnesī atmaksās pats jaunais speciālists PĒC studiju beigšanas. Protams, lai šādu kredītu dzīvošanai studiju laikā ņemtu, ir SKAIDRI jāzina savs studiju mērķis. Diemžēl Latvijā ir tā (nezinu, kā citās valstīs), ka jaunieši ir līdz bezsamaņai izlaisti - kā jau Ieva augstāk minēja, vispār pat nezina, ko grib dzīvē sasniegt, ko spēj un var. Nu, tad ko darīs pēc vidusskolas? Neko negrib. Ai, nu, kaut ko studēs! Ar šādu attieksmi, protams, nonāk pie tā, ka ir tūkstošiem viduvējību, kuri kaudzē krauj augstskolas diplomus, bet darba tirgū no viņiem nav absolūti nekādas jēgas, jo strādāt nemāk, negrib, nav uzņēmības, kreativitātes utt. Vispār, es domāju, par kādām maksas studijām var būt runa, ja valsts joprpojām apmaksā budžeta vietas augstskolās? Ja vecāki ir pilnā mērā uzturējuši līdz vidusskolas beigām (tātad, iespējas mācīties bijušas simtprocentīgi - nekas cits nav bijis jādara!), kāda vispār var būt runa par netikšanu budžeta grupā?! Nu, un, ja netiek, tad strādā vienkāršo darbu iztikai un stājas gadu pēc gada, kamēr tiek tai budžeta grupā! Vai arī sakrāj pats savām studijām. Vai ņem studējošā kredītu. Varianti IR! Nezinu, kā citur, bet Latvijā visspēcīgākie un spējīgakie ir tie, kuri studiju laikā sākuši strādāt. Viņiem ir uzņēmība, rūdījums, pieredze. Tie, kuri studiju laikā nestrādā - nav svarīgi, ka viņi ir teicamnieki - darba tirgū viņi nespēj konkurēt, un ir tā saukto inteliģento bezdarbnieku riska grupā.

Biedri, ne visi t.s. budžeta grupas studenti saņem stīpu! Knapi 10 % no budžetniekiem tiek pie stīpas - 70 lati! Pārējie paliek gribot- arī ar labām sekmēm.

ja līdz šim mazturīgais mācījās un ieguva stipendiju 70 ls, tad semestra beigās vēl dabūja sociālo stipendiju 70 ls un tā gada laikā 70*10+70*2 = katru mēnesi pa stipendijai, tad tagad šis mazturīgais saņems 70*10 ls, bet 70*2 ls viņš nedabūs, tāpēc zaudētāji būs arī daži mazturīgie, kuri labi un teicami mācījās. Secinājums, zaudētāji būs visi kas mācījās teicami, arī mazturīgie.

Domaju ka lai so sistemu atbalstitu vairak pilsonu, ta ir jaizskaidro daudz pamatigak ar saturu, neviss ka ta ir Eiropa un viss, vai Pasaules Banka ta prasa. Jautajums kapec vini prasa, kas ir ta visa sakne? 1. Ja Janitis vai Liga nak no mazturigas gimenes, macijusies maza skolina kur akademiskas prasibas nav tik augstas ka Liepajas, Valmieras vai Rigas labakajas skolas, bet Janitis ar Ligu tomer ir sadusojusies un nolemusi iet macities. Jautajums, kur vini dzivos, ko vini edis? Aizdevums ir viena izeja, bet saprotu ka jauniesiem kuru vecaku ienakumi ir zemi, teiksim 200Ls menesi, aiznemties naudu kas vairakas reizes parsniedz vecaku speju maksat ir atbaidosi, it seviski sini ekonomika kad bezdarbs pieaug un algas samazinas? 2. No neskaitamiem petijumiem ir skaidrs, ka jaunietim kam vecaki nav gajusi augstskola ir daudz grutak ieklut augstskola dazadu iemeslu de, situacija maja (ne tikai naudas), moralam “spiedienam”, spejai saredzet kapec izglitiba ir nepieciesama. 3. Pasule, Eiropa ir ta ka tie kas pabeidz augstskolu labak var pretendet uz labaku darbu, Latvija pagaidam tas ta nav bet uz to butu javirzas, jo tiesi tam butu jabut dzenulim kapec labak jamacas, nevis stipendijai. Latvija tautas noslanosanas bagatajos un nabagajos ir milziga un sis solis butiski so starpibu samazinas. Sis solis ir pareizaja virziena.

Kad vēders pilns, grūti mācīties. Tā ka nekādas stipendijas nav vajadzīgas.

"sekmīgu studentu aiziešanu no augstākās izglītības iestādēm sociālo apstākļu dēļ", tad jājautā vai mērķis ir sekmīgu (kas nozīmē arī 4) studentu balstīšana, lai kaut kā pabeidz, vai tomēr gudru um mērķtiecīgu studentu motivēšana studēt. es izvēlējos LU tikai tāpēc, ka ar savā sekmēm varēju nodrošināt gan budžetu, gan stipendiju - citādāk, pārējās augstskolas ir sakārtotākas un pretimnākošākas.

Ar sociālo palīdzību ir jānodarbojas valstij!!!! Es tagad nevis iespringšu uz mācībām, bet uz to, lai fiktīvi padarītu savu sociālo stāvokli vēl bēdīgāku uz papīra - nav jau nekas grūts....

aha, man arī ir stimuls censties tieši tāpēc, ka varu saņemt arī stipendiju. turklāt Lāča k-gam vajadzētu arī zināt, ka ir valstis Eiropā, kur augstākā izglītība ir bezmaksas... just sayin'