EM vērtē iespēju mainīt likumus, lai ierobežotu kāpu apbūvēšanu

Tā kāpu (ne)apbūvēšana laikam ir kaut kas līdzīgs biodegvielai. It kā jau laba doma, bet lemta neveiksmei jau idejas līmenī. Ikšķiles novadā ir tāds oficiāls dabas parks "Ogres Zilie kalni". Tā vidū ir karjers, kurš pirms kādiem 5 gadies rekultivēts par ūdenskrātuvi un kļuvis iecienīts gan Ikšķiles, gan Ogres, gan citu tuvāku un tālāku miestu iedzīvotāju vidū. Dabas parka status laikam liedz veikt šeit nopietnu labiekārtošanu un aprīkošanu, bet lielais apmeklētāju skaits rada uz vidi tik lielu slodzi, ka 5 gadu laikā jau gadrīz pilnībā izmīdīta zemsedze ap karjeru, mežā tiek iebraukti neskaitāmi ceļi, postīti koki, izmesti atkritumi .... Ko es ar to gribu teikt? Nav jēgas cīnīties par trauslām un biomasas ziņā nenozīmīgām ekosistēmām vietās, kuras jau iecienījušas cilvēku masas. Šajās vietās jāizveido risinājumi, kas spēj uzņemt pēc iespējas lielāku (regulējami lielu) cilvēku skaitu un amortizēt to ietekmi uz vidi, tādējādi novēršot cilvēku tieksmi "atklāt un izbradāt" arvien jaunus aizliegtās dabas stūrīšus.

Jautājums - vai Gerhards, Zalāns un Vējonis runā par vienu un to pašu - par masveida nelikumīgas būvniecības legalizāciju un (likumos un noteikumos) iespēju arī turpmāk netraucēti darboties sakamptajās kāpās?